RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Igaunija var zaudēt privatizējamo valsts kompāniju daļu potenciālos pircējums un investīcijas no Ķīnas. ES lielvalsts cenšas uzspiest savu ierosinājumu ierobežot stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārdošanu ārvalstu investoriem. Šo jautājumu izskata Sputnik Igaunija komentētājs Aleksejs Toms.
Iepriekš Francija, Vācija un Itālija iesniedza Eiropas Komisijā no uzņēmējdarbības brīvības principu un Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumu viedokļa apšaubāmu ierosinājumu stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārdošanu trešo valstu investoriem. Idejas iniciatori pārsvarā patur prātā Ķīnu, kuras pārstāvji pēdējos gados aktīvi pērk kompānijas Eiropā. Piemēram, minēts, ka Vācija sākusi īpaši interesēties par Eiropas iespējām bloķēt uzņēmumu pārdošanas darījumus, kad "zaudēja" vadošo robotu ražotāju — uzņēmumu Kuka, ko nopirka Ķīnas kompānija Midea.
Nīderlande atkaujas no amerikāņiem
Arī Nīderlande piesardzīgi vērtē likumdošanas mehānisma izveidi Eiropas līmenī, kas ļautu nepieciešamības gadījumā bloķēt uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumus. Lielākajam krāsu un segumu ražotājam pasaulē, Nīderlandes uzņēmumam AkzoNobel uzbrūk tā konkurents PPG Industries, kas piedāvājumu palielinājis līdz 26,9 miljardiem eiro (kas zina, cik ilgi vēl izturēs "Holandes lepnuma" akcionāri).
Daudzu ES valstu varasiestādes tamlīdzīgus darijumus bloķēt nevar, jo šāds aizliegums nav paredzēts likumdošanā — lēmumu var pieņemt tikai iztirgojamā uzņēmuma akcionāri. Tiesa, portāls Euractiv norāda, ka Eiropas valstis var atbildību par lēmumu uzkraut Eiropas Komisijai. Brisele "rūpīgi pārdomā" ieteikumu un ņems vērā iebildumus, ja tie parādīsies. Jādomā, ka Slovākija, Portugāle un Grieķija, kur ķīnieši ieguldījuši lielus līdzekļus, nepriecāsies par ārvalstu investīciju ierobežojumiem.
"Nesen tika paustas bažas par ārvalstu investoriem, it īpaši investētājiem valsts uzņēmumos, kuri stratēģisku apsvērumu dēļ pērk kompānijas Eiropā ar nozīmīgām ražošanas tehnoloģijām," — raksta EK pārstāvji analītiskajā ziņojumā par globalizāciju, kas publicēts maija sākumā. Piemēram, Brisele atzīmēja, ka Ķīna ierobežo ārvalstu investoru piekļuvi savā tirgū. EK min kompāniju "nedraudzīgu pārpirkšanu", norāda, ka ķīnieši pērk modernākās tehnoloģijas, un stāsta par ES un ĶTR investīciju nelīdzsvarotību. Vienlaikus redzams, ka Brisele vēlas būt piesardzīga attiecībās ar vienu no lielākajiem investoriem.
Ķīna varētu glabt Igaunijas tranzītu
Portāls Sputnik Igaunija iepriekš vēstīja, ka valdība nav atteikusies no plāniem pilnībā vai daļēji privatizēt vairākus valsts uzņēmumus, kas iepriekš atzīti par stratēģiski nozīmīgiem. Piemēram, runa ir par Tallinna Sadam (jūras ostas), EVR Cargo (dzelzceļa pārvadājumi) un Enefit Taastuvenergia (enerģētiskās kompānijas nodaļa). Pie tam jautājumā par kravu pārvadājumu kompānijas akciju pārdošanu runa neizbēgami ir par ārvalstu investoriem, kuri varētu atjaunot to tranzīta apgrozījumu. No šī viedokļa Ķīnas kompānijas tiek uzskatītas par itin labu variantu.
Nekas nav zināms par Ķīnas investoru konkrētajiem piedāvājumiem jautājumā par Igaunijas valsts uzņēmumu pirkumu. Taču iepriekš Igaunijas Uzņēmējdarbības fonds sakarā ar finansista Czjana Czjancina vizīti valstī stāstīja par Ķīnas bankas ICBC interesi par investīcijām Igaunijā un Ķīnas finanšu giganta lietišķajiem sakariem ar vairākām nenorādītām kompānijām Igaunijā.
Pērnā gada aprīlī Ķīnas uzņēmums CITIC Telecom iegādājās grupu Linx Telecommunications B.V. (Holande), kurā ietilpst sakaru tīklu operāciju centri Maskavā un Tallinā, kā arī datu uzglabāšanas un apstrādes centrs Tallinā. Kompānijai pieder arī 470 kilometri optisko šķiedru kabeļa Baltijas jūras dibenā — tas ir viens no Rietumeiropas un Krievijas sakaru tiltiem. Ja tas nav "stratēģiski svarīgs" uzņēmums, ko tad vēl saukt par stratēģiski svarīgu? Taču uz jautājumu, vai būtu pareizi aizliegt šāda veida dalījumus, atbildēt ir grūti, lai arī Brisele pūlas rast atbildi.
