RĪGA, 25. maijs — Sputnik. Pēc raksta avīzē Lääne Elu, kurā citēti Igaunijas valsts pārvaldes ministra Mihaila Korba vārdi par to, ka viņš neatbalsta Baltijas valsts dalību NATO, pasteidzies noliegt savus apgalvojumus, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu rus.err.ee.
Igauņu izdevums informē, ka Korbs, tiekoties ar kara veterāniem Hāpsalas pilsētā, paziņojis: "Teikšu, iespējams, no igauņu viedokļa nepatīkamu frāzi: es neatbalstu dalību NATO. Man patīk Somijas politika šajā jautājumā. Taču pašiem savas armijas izveide izmaksās vēl dārgāk. Vai saprotat? Somi veido paši savu armiju, viņi ir atsevišķi no NATO, paši nodarbojas ar savas valsts aizsardzību. Taču viņiem neviens neies palīgā."
Burtiski dažas stundas pēc šīs publikācijas Korbs nāca klajā ar paziņojumu, kurā jau apgalvo, ka pilnībā atbalsta Igaunijas dalību Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī sabiedroto klātieni valsts teritorijā.
Korbs pavēstīja, ka viņa vārdi attiekušies uz spēcīgas un patstāvīgas aizsardzības spējas palielināšanās nozīmi.
"Igaunijas dalība NATO ir nostiprinājusi mūsu drošību, esam saņēmuši gan praktisku, gan politisku atbalstu savas drošības politikas mērķu īstenošanai, un to es uzskatu par ļoti svarīgu," — teikts ministra paziņojumā.
Pie tam ministrs nenoliedza, ka sarunā ar veterāniem Hāpsalā tomēr pavēstījis, ka valsts dalību NATO viņš neatbalsta.
Mihaila Korba neviennozīmīgos paziņojumus komentējis arī Igaunijas premjers Jiri Ratass. Ministra vārdus par NATO viņš nosaucis par neveiksmīgiem un nožēlas cienīgiem.
"Valdības viedoklis drošības politikas jautājumā ir vienots un nemainīgs. To apstiprināja arī ministrs Korbs, atvainojoties par neveiksmīgi teiktajiem vārdiem," — Ratass uzrakstīja savā lappusē Facebook.
Igaunija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada.
2016. gada nogalē pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka Igaunijas dalību NATO atbalsta 71% iedzīvotāju; 68% atbalsta sabiedroto karaspēku klātbūtni Igaunijā.
Vienlaikus Eiropas Parlamenta deputātes Janas Tomas biroja socioloģiskās aptaujas liecina, ka 41% Igaunijas iedzīvotāju satrauc militāras sadursmes iespēja, kuras risks ir palielinājies pēc NATO militārā kontingenta papildspēku dislokācijas Igaunijā.
