RĪGA, 12. maijs- Sputnik. Labākais veids, kā veicināt mieru Ukrainā ir Minskas protokolu ievērošana, trešdien, tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Pāvelu Kļimkinu, paziņojis ASV viceprezidents Maikls Penss, teikts Baltā nama paziņojumā.
Tikšanās gaitā ASV viceprezidents "uzsvēra, ka Minskas protokoli ir reālākais veids, kā veicināt mieru" Ukrainā un apstiprināja neapstrīdamu ASV atvalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, informē RIA Novosti.
Penss "apstiprināja atbalstu Ukrainai un vēlmi strādāt ar partneriem Ukrainā pie konflikta risinājuma miera ceļā", teikts paziņojumā.
Ukrainas vēstniecība ASV ceturtdien pavēstīja, ka valsts ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins informējis prezidentu Petro Porošenko par tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un viceprezidentu Maiklu Pensu.
Vēstniecība savā lapā Facebook informēja, ka Tramps uzņēmis Kļimkinu Baltajā namā, un puses apspriedušas ASV tālāko atbalstu Ukrainai. Tāpat Kļimkins ar Pensu apsprieda situāciju Donbasā.
"Pēc pārrunām ar Savienoto Valstu augstāko vadību ministrs Kļimkins ziņoja par to rezultātiem Ukrainas prezidentam Petro Porošenko," — teikts ziņojumā.
Kijevas pārstāvis Donbasa humanitāro jautājumu apakšgrupā, parlamenta vicespīkere Irina Geraščenko nosauca Kļimkina tikšanos ar ASV vadību par "ļoti svarīgu" un uzskata, ka tas ir "spēcīgs signāls par atbalstu Ukrainai".
"Ļoti svarīga tikšanās! Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins un mūsu vēstnieks Valērijs Čalijs tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un viceprezidentu Maiklu Pensu un apsprieda situāciju Donbasā… Paldies mūsu partneriem ASV, prezidentam un administrācijai par šo spēcīgo signālu par atbalstu Ukrainai, kas sūtīts tik nepārprotami un skaidri," — uzrakstīja Geraščenko savā lapā Facebook.
Kijeva zondē Vašingtonas noskaņojumu
Politologs Oļegs Onopko radio Sputnik ēterā atgādināja, ka Kijeva jau pietiekami ilgi zondē noskaņojumu Vašingtonā, cerot uz amerikāņu līdzdalību situācijas noregulēšanā DOnbasā.
"Ideja iekļaut Savienotās Valstis jautājumā par situācijas noregulēšanu Donbasā Ukrainas politiskajās aprindās pastāv jau labu labu laiku. To ierosināja partneri no Polijas, kuri tāpat pieprasa Minskas formāta paplašināšanu un dialoga pārformatēšanu Ukrainas jautājumā. Ministrs Kļimkins vairākus mēnešus mērķtiecīgi zondē amerikāņu politisko eliti jautājumā par piekrišanu iekļauties šajā procesā. Viņš rod atbalstu Republikāņu partijas pārstāvju vidū, taču Baltā nama pašreizējās administrācijas pārstāvju vidū — pagaidām ne," — atzīmē Oļegs Onopko.
Pēc politologa domām, Ukrainas ārlietu ministra pūles šajā virzienā, domājams, rezultātu nedos.
"Domājams, pagaidām Kļimkins negūs rezultātu, jo pašreiz amerikāņu politiskā elite nav gatava pilnā mērogā iesaistīties Ukrainas problēmās un atbalstīt to vērienīgāk nekā patlaban. Domājams, Kļimkins panāks jaunas ieroču piegādes Ukrainai, kaut kādu finansiālo palīdzību, taču ne nozīmīgu politisko atbalstu," — izteica pieņēmumu Oļegs Onopko.
2014. gada aprīlī Ukrainas varasiestādes uzsāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas Tautas Republikām, kuras pasludināja neatkarību pēc valsts apvērsuma februārī 2014. gada februārī. ANO informē, ka par konflikta upuriem kļuvuši aptuveni 10 tūkstoši cilvēku. Situācijas noregulēšana tiek apspriesta kontaktu grupas sēdēs Minskā, kura no 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus, kas reglamentē konflikta deeskalācijas pasākumus. Taču pat pēc pamiera noslēgšanas konflikta pušu starpā turpinās apšaudes. Saskaņā ar Minskas protokoliem Kijevai līdz 2015. gada beigām bija jāveic Konstitucionālā reforma, kuras galvenie elementi bija decentralizācija un likums par Doņeckas un Luganskas rajonu īpašo status, taču līdz šim Ukrainas valdība nav izpildījusi šo vienošānās punktu.
No 15. marta Kijeva pārtrauca kravas pārvadājumus ar nekontrolētajām Donbasa teritorijām, turklāt 24. aprīļa naktī Kijeva pārtrauca elektroenerģijas piegādes Luganskas Tautas Republikā.
