Zaharova nosaukusi par histēriju ASV medijos sniegto informāciju

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Amerikāņu medijos sākusies "intelektuāla agonija", "tā ir īsta histērija", paziņoja Krievijas ĀM pārstāve Marija Zaharova, komentējot to, kā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos komentējuši mediji ASV, vēsta RIA Novosti.

10. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmajā vizītē Vašingtonā pēc vairākiem gadiem piedalījās pārrunās ar valsts sekretāru Reksu Tilersonu un tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Vizītes izskaņā tika pavēstīts, ka, neskatoties uz visām zināmajām grūtībām, mūsu valstis var kopīgi palīdzēt risināt galvenās problēmas, kas parādījušās starptautiskajā dienas kārtībā, tostarp arī Sīrijā.

Amerikāņu presē izvērsās diskusija par preses pielaišanu Trampa un Lavrova tikšanās laikā. Baltais nams informēja, ka prese tikšanās laikā nav piedalījusies, taču pielaidi saņēmuši divi speciālisti — Trampa un Lavrova personīgie fotogrāfi. Krievijas ĀM publicēja fotogrāfijas, kurās Tramps spiež roku Lavrovam un Krievijas vēstniekam ASV Sergejam Kisļakam. Amerikāņu prese protokola foto nepublicēja, un daudzi žurnālisti bija sašutuši par to, ka viņiem liegta pieeja tikšanās laikā.​

Zaharova paskaidroja žurnālistiem, ka tikšanās "saimnieks" ir Baltais nams, un tieši viņi ierosināja pasākuma atspoguļošanas formātu plašsaziņas līdzekļos.

"Klāt bija tieši tik daudz fotogrāfu, cik Vašingtona atļāva," — pastāstīja Krievijas ĀM pārstāve un uzsvēra, ka no amerikāņu puses tikšanās laikā bija klāt fotokorespondenti.

"Ne jau mēs sastādījām sarakstus. Tā bija amerikāņu prerogatīva. Mēs paziņojām, ka no mūsu puses būs aģentūras TASS fotogrāfs, kurš šajā braucienā pilda ministra personīgā fotogrāfa funkcijas, tātad pēc tikšanās fotogrāfijas tika publicētas KF ĀM vietnē un sociālajos tīklos," — norādīja Zaharova.

"Tāpēc runāt par to, ka Maskava atkal vainojama sazvērestībā Amerikas Savienotajās Valstīs… Man šķiet, šajā situācijā visi saprot, ka tā ir īsta histērija amerikāņu medijos. Var jau runāt par intelektuālo agoniju," — uzskata ĀM pārstāve.

Viņa piebilda, ka Lavrova preses konferencē pēc vizītes Vašingtonā ASV medijus neinteresēja nekādi būtiski jautājumi, tikai iedomātā Krievijas iejaukšanās vēlēšanās un FIB direktora Džeimsa Komija atlaišana, lai arī vaicāt Krievijas ministram par amatpersonu iecelšanu un atlaišanu citā valstī "ir muļķīgi". ​

Jautājumā par ASV mediju angažētību Zaharova atgādināja, ka ASV "nav aiz kalniem jauns elektorālais cikls, un Krievijas tēma, protams, būs viena no galvenajām jaunajās vēlēšanās".

Vēlēšanas ASV gaidāmas 2018. gada rudenī. ​

Ceļš pretī dialogam

Sākotnēji bija plānots, ka Lavrova un Tillersona tikšanās notiks Aļaskā, Arktikas padomes ministru sēdes laikā. Taču vēlāk tika pieņemts lēmums organizēt atsevišķu tikšanos Vašingtonā, ko Lavrovs pēdējo reizi apmeklēja 2013. gadā.

Pārrunas Baltajā namā un Valsts departamentā ilga vairāk nekā divas stundas. Apkopojot to rezultātu, Lavrovs pavēstīja, ka, "neskatoties uz visām zināmajām grūtībām, mūsu valstis var kopīgi palīdzēt risināt galvenās problēmas, kas parādījušās starptautiskajā dienas kārtībā". To vidū ir Palestīnas un Izraēlas konflikta noregulējums, konflikts Ukrainā un situācija Afganistānā.

"Šajos jautājumos vienojāmies turpināt darba kontaktus, meklēt visu ieinteresēto pušu viedokļu tuvināšanas ceļus," — atzīmēja Krievijas ĀM vadītājs.

"Vienā rāvienā visas problēmas neatrisināsim, tas ir skaidrs. Taču pozitīvi ir tas, ka parādījusies vēlme doties šajā virzienā. Tramps nepārprotami apstiprināja, ka ir ieinteresēts veidot savstarpēji izdevīgas, lietišķas un pragmatiskas attiecības, kā arī risināt problēmas," — pastāstīja Lavrovs.

Viņš atzīmēja, ka "patlaban Krievijas un ASV dialogs ir atbrīvojies no ideoloģizācijas, kas bija raksturīga Obamas administrācijas periodā".

"Tramps, viņa administrācija, valsts sekretārs Tilersons ir cilvēki, kuri vēlas risināt dialogu ne tāpēc, lai demonstrētu savus sasniegumus ideoloģisko vēlmju sfērā, bet gan ar mērķi risināt konkrētus jautājumus, no kuriem atkarīga valsts attīstība, pilsoņu labklājība un konfliktu noregulēšana dažādās pasaules malās," — teica ministrs.

Lavrovs paziņoja, ka Krievija sveiks "jebkādu ASV ieguldījumu" centienos panākt drošības zonu funkcionēšanu Sīrijā.

Lavrovs un Tillersons apsprieda deeskalāciju, humanitāro situāciju un politisko noregulējumu Sīrijā, pavēstīja Valsts departamenta pārstāve Hizera Nauerte.

"Valsts sekretārs un ārlietu ministrs apsprieda ISIS sagrāves nozīmi, vardarbības deeskalāciju Sīrijā un to, lai humano palīdzību saņemtu simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju visā valstī. Pie tam valsts sekretārs un ārlietu ministrs no jauta apstiprināja atbalstu Ženēvas procesam ANO vadībā, kam piešķirta svarīgākā loma starptautiskajos centienos panākt pastāvīgu konflikta risinājumu," — informēja Nauerte.