Par Igaunijas uzņēmēju, politiķu un ierēdņu delegācijas vizīti starptautiskajā izstādē "TransRossija 2017" portālam RIA Novosti stāsta komentētājs Vladimirs Barsegjans.
Iespaidīga delegācija no Igaunijas apmeklēja Maskavu starptautiskās izstādes "TransRossija 2017" ietvaros. Neskatoties uz neviennozīmīgo sabiedrības reakciju, uzņēmēji, politiķi un ierēdņi izšķīrās par šo soli, lai pirmo reizi pēc ilgiem gadiem atbalstītu Igaunijas tranzīta nozares pārstāvjus, kas pašlaik pārcieš smagus laikus. Šajā jomā Igaunija būtiski atpaliek gan no Latvijas, gan Lietuvas.
Grūtie laiki Igaunijas tranzīta nozarē sākās pirms 10 gadiem, līdz ar "Bronzas nakts" notikumiem, kas izvērsās par liela mēroga etnisko konfliktu, kura rezultatā Igaunijas un Krievijas attiecības strauji pasliktinājās. Pēc tam parādījās apstākļi, kas situāciju apgrūtināja vēl vairāk — pret Krieviju vērstās ES sankcijas un Krievijas atbilde uz tam. Ņemot vērā visus šos faktorus, Krievijas kravu tranzīts cauri Igaunijas teritorijai izsīka līdz katastrofāli zemiem apjomiem. Problēma bija nepārprotama, to vairs nebija iespējams ne slēpt, ne ignorēt. Pat politiķi, kuri visus centās pārliecināt par to, ka Krievijas tranzītam valsts ekonomikā ir pavisam niecīga nozīme, bija spiesti atzīt, ka viņu agrākie spriedelējumi, maigi sakot, nav bijuši īsti korekti.
Statistika norāda, ka tikai pēdējo trīs gadu laikā vien tranzīta apjomi sarūk par 20% gadā. 2006. gadā kravu tranzīts cauri Igaunijai sasniedza 40 miljonus tonnu, bet 2016. gada nogalē — tikai 6 miljonus. Starpība — 36 miljoni tonnu. Tagad parēķināsim: vienas tonnas kravas tranzīts cauri Igaunijai ienes valsts ekonomikai 15 eiro, tātad rezultātā Igaunijas ekonomika saņem par 510 miljoniem eiro mazāk nekā 2006. gadā. Šķiet, šīs ekonomikas nozares degradācija ir kļuvusi neatgriezeniska. Tas nopietni satrauc uzņēmējus, kuri transporta infrastruktūras izveidē ieguldījuši solīdus līdzekļus, tāpat kā daļu veselīgi domājošu politiķu.
Patlaban Igaunijas ekonomikai patiešām klājas smagi, valsts budžetā karastrofiski trūkst līdzekļu. Lai pārvarētu tā deficītu, tiek ieviesti jauni nodokļi, gatavojas četru lielu uzņēmumu privatizācija. Ekonomisko grūtību aukstā duša atsvaidzina un liek braukt uz Krieviju ar lūgumu atjaunot sakarus cerībā kaut mazdrusciņ izkausēt oficiālo attiecību ledu. Uz izstādi Maskavā ieradās pat vicekanclers transporta jautājumos Ahti Kunings. Jāpiebilst, ka Krievija to ievēroja: Krievijas transporta ministra vietnieks Sergejs Aristovs apmeklēja Igaunijas paviljonu. Delegācijas locekļu acīs tas ir svarīgs signāls. Krievijas politiķis norādīja, ka no politiķiem bizness gaida aktīvu sadarbību nevis šķēršļus, un šim nolūkam abas puses gaida daudz darāmā. Abu valstu pārstāvji turpinās darbu jau šoruden Tallinā, kur vizītē ieradīsies Krievijas Transporta ministrijas delegācija.
Un tomēr eksperti uzskata, ka pat gadījumā, ja attiecības uzlabosies, diezin vai ir vērts cerēt uz tranzīta nozares atjaunošanos līdz 2006. gada līmenim. Toties iespējami ir konkrēti abu valstu kopprojekti. Taču nepriecāsimies priekšlaicīgi, vismaz līdz brīdim, kad nodomi pārvērtīsies darbos. Tomēr gribētos ticēt, ka process tomēr ir sācies.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
