RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Rīgas administratīvā rajona tiesa noraidījusi tiesībsarga Elizabetes Krivcovas sūdzību pret Drošības policiju. Intervijā radio Baltkom viņa informēja par savu nodomu vērsties Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību.
Drošības policija savā 2016. gada darbības pārskatā pieminēja organizācijas un krievvalodīgos aktīvistus, kuri, pēc iestādes domām, veicinot Krievijas ietekmes nostiprināšanos Latvijā.
"Mani apvaino par to, ka es aizsargāju nepilsoņu tiesības un tādējādi nodaru kaitējumu Latvijas drošībai, leju ūdeni uz Krievijas dzirnavām. ASV, Eiropas un Latvijas organizācijas, kuru vidū ir Latvijas universitāte, Valsts prezidenta mazākumtautību konsultatīvā padome norāda, ka nepilsoņu problēma ir jārisina, bet es nez kāpēc par to runāt nedrīkstu," — paziņoja Krivcova.
Drošības policijas kritēriji ir absolūti izdomāti, viņa uzskata.
"Secināju, ka specdienesti Latvijā nav pakļauti tiesu kontrolei, tātad viņi var darīt visu, kas ienāk prātā. Ja manās darbībās nav saskatāmas nozieguma pazīmes, tās nav policijas pilnvaru ziņā. Tai ir jānodarbojas ar noziegumiem, terorisma novēršanu, valsts noslēpuma un augstāko amatpersonu aizsardzību. Pie mums nav politiskās policijas, kas vērtētu cilvēku viedokļus un cenzētu tos," — atzīmēja Krivcova.
Valsts ir izdarījusi pietiekami daudz, lai nepilsoņu bērns pēc nākšanas pasaulē varētu kļūt par Latvijas pilsoni, taču straujš pilsoņu skaita pieaugums nav vērojams, otrdien paziņoja tiesībsargs Juris Jansons.
"Tuvojas vēlēšanas un šis jautājums parādās no jauna. Tas ir skrējiens uz vietas. Jautājumu cenšas atrisināt jau 25 gadus. Nepilsoņu bērni var pēc dzimšanas automātiski saņemt pilsonību. Jautājums ir par vecākiem: vai nu viņi ir bezatbildīgi, vai viņiem ir citas valsts pilsonība, un viņi vēlas reģistrēt bērnu kā citas valsts pilsoni. Valsts ir izdarījusi visu iespējamo, lai pilsonību būtu iespējams iegūt automātiski. Ja vēl joprojām ir vecāki, kuri izvēlas nepilsoņa statusu, tas ir absurds," — uzskata politiķis.
Iepriekš Saeimas deputāti ierosināja vienkāršot Latvijas pilsonības saņemšanas procedūru.
Latvijā, kurā dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku, joprojām mīt 242 tūkstoši nepilsoņu. Tie ir bijušie PSRS pilsoņi, lielākoties krievvalodīgie, kuri automātiski nesaņēma Latvijas pilsonību 1991. gadā pēc neatkarības iegūšanas.
