Sardze ir nogurusi: Latvijas iedzīvotāji zaudē interesi par politiku

© Latvijas armijaLatvijas Republikas karogs
Latvijas Republikas karogs - Sputnik Latvija
Pat svarīgākie notikumi Latvijas dzīvē nespēj modināt tās iedzīvotāju interesi par politiskajiem procesiem. Arī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas nav izņēmums.

RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Neskatoties uz šķietamo sabiedrības politizāciju, vai, iespējams, tās rezultātā Latvijas iedzīvotāji aizvien mazāk uzmanības pievērš politiskajiem notikumiem. Tikai puse iedzīvotāju seko valstī notiekošajam, un vienaldzīgo skaits pamazām pieaug jau vairākus gadus.

Лодки на лесном озере в Латгалии - Sputnik Latvija
Latgaļu psihiatri izskaidroja pašnāvību skaita pieaugumu novadā

Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 47% respondentu regulāri seko politiskajiem notikumiem Latvijā. Viņu starpā 13% par tiem interesējas regulāri, bet 34% — tikai laiku pa laikam.

Puse valsts iedzīvotāju par politiku neinteresējas. Domājams, šai vienaldzīgo kategorijai iespējams pieskaitīt vēl 3% — tos, kuri nespēja sniegt konkrētu atbildi.

Politika vairs neinteresē

Šādu aptauju SKDS organizē kopš 2003. gada, un, kā savā lapā Twitter atzīmēja kompānijas direktors Arnis Kaktiņš: " Šķiet, ka interesei par politiku ir ilgtermiņa tendence mazināties."

​"Šogad tikai 47% vairāk vai mazāk regulāri seko politikai," — viņš piebilda.

Patiešām, salīdzinājumā ar pērno gadu par 3% audzis aptaujas dalībnieku skaits, kuri par politiku neinteresējas, bet situācijai valstī seko par 4% mazāk respondentu. Par politiku vienaldzīgo iedzīvotāju skaita pieaugums ir acīmredzams.

Jo svarīgāk, jo interesantāk

Augstākais intereses līmenis Latvijas iedzīvotāju vidū bija vērojams 2000. gadu sākumā — 2004. gadā šis rādītājs sasniedza 64%. Taču šāda interese nepārsteidz, jo tolaik notika Latvijas acīs svarīgākie notikumi — valsts iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, krievvalodīgo masveida protesti pret skolu reformu un latviešu valodas ieviešana skolās.

Taču jau 2006.-2008. gg. interese sāka mazināties. Tie bija tā saucamie "treknie gadi" — ekonomikas izaugsme, lēto kredītu un patēriņa buma laiks. Nevienam negribējās skatīties ziņas un lasīt avīzes ar ekonomistu drūmajām prognozēm — kāpēc vajadzētu maitāt noskaņojumu.

Šobrīd pat gaidāmās pašvaldību vēlēšanas nespēj būtiski palielināt Latvijas iedzīvotāju interesi par politiku, tātad kritums turpināsies.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала