RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Pēc Turcijas referenduma, Ankaras attiecības ar Eiropas Savienību kļūs saspringtākas, bet ar Krieviju tās veidosies "viļņveidīgi", teikts RIA Novosti publicētā intervijā ar KZA Austrumu nodaļas zinātnisko darbinieku Iļšatu Sajetovu.
Turcijā 16. aprīlī notikušais konstitucionālais referendums par pāreju no parlamentārās uz prezidenta valdības formu beidzies ar tā atbalstītāju nelielu pārsvaru. Pēc pirmajām aplēsēm, par to nobalsoja 51,2% vēlētāju, kas ir par 1,25 miljoniem vairāk nekā reformas pretinieku. Iepriekš grozījumus konstitūcijā atbalstīja parlaments un parakstīja prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Sajetovs gaida, ka Turcijas līderis turpinās iet plānotajā virzienā. "Pāriešanas pie prezidentālās sistēmas un citu procesu intensitāte, kas saistīta ar viņa (Erdogana – red.) nostiprināšanos pie varas, turpināsies un iespējams kļūs vēl intensīvāka," — prognozē eksperts.
Viņš paskaidroja, ka plebiscītā apstiprinātās izmaiņas stāsies spēkā tikai 2019. gada novembrī, kad notiks nākamās prezidenta vēlēšanas, taču varas iestādes "visticamāk negaidīs" šo brīdi. "Iespējams, tie paziņos balsošanu agrāk, varbūt 2018.gadā. Tātad, pabeidzot vienu kampaņu, viņi faktiski palaiduši nākošo, " — atzīmēja Sajetovs. Kopumā, pēc viņa teiktā, "citādi domājošo vajāšana šajā valstī turpināsies". "Varētu teikt, ka lēmumu pieņemšana Turcijā arvien vairāk koncentrējas viena cilvēka rokās, un referenduma iznākums to sekmēja, " — uzsvēra speciālists.
Kas attiecas uz attiecībām ar Eiropas Savienību nākotnē, tad, pēc eksperta domām, spriegums starp abām pusēm tikai augs. Iepriekš Erdogans paziņoja, ka pēc referenduma parlaments izskatīs jautājumu par nāves soda atgriešanu, ko atcēla 2004.gadā ar mērķi atbilst ES iestāšanās standartiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers paziņoja, ja Turcija atjaunos nāves sodu izpildi, Brisele nekavējoties apturēs valsts pievienošanās procesu Eiropas blokam.
"Nāves soda jautājums tā nav lielā "sarkanā drāna", tas ir nepieņemams Eiropas Savienībai," — uzsver Sajetovs.
Ar Krieviju, pēc viņa viedokļa, attiecības turpinās attīstīties "viļņveidīgi". "Protams, iepriekšējais attiecību līmenis tagad ir nesasniedzams. Tam ir vairāki faktori, to starp arī personīgi. Situācija Sīrijā arī diezgan stipri ietekmē mūsu dialogu. Es domāju, ka ekonomiskās attiecības, ja arī neattīstīsies, ieņems kaut kādu pieņemamu formu, bet krīzes brīžos ir iespējama neliela pasliktināšanās, " — saka eksperts.
