RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Šodienas Balkānu rietumu apstākļu kontekstā Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES, Vladimirs Čižovs pastāstīja, kā varētu attīstīties krievvalodīgo situācija Latvijā un Igaunijā.
"Balkānu rietumos Eiropas Savienība jau vairākus gadus spēlē aktīvu lomu… Mēs pozitīvi uztveram tieksmi stiprināt sadarbību ar ES. Slikti ir, ka reizēm Eiropas Savienība cenšas paātrināt šo procesu, un dažreiz pat tieši ietekmēt šo valstu iekšpolitiskos procesus. Ar savām darbībām galu galā tiek sasniegts rezultāts, kurš var būt pretrunā ar plānoto, " citē krievu diplomāta vārdus RIA Novosti.
Kā piemēru Čižikovs minēja situāciju Maķedonijā, "kur, kā zināms, ir acīmredzama iekšpolitiskā krīze, kurā mēģināja iejaukties Eiropas Savienība".
"Viņi centās uzspiest tā saucamo recepti, kura, pēc Krievijas viedokļa un mana personīgā, kā cilvēka, kurš veltījis daudz laika šim reģionam, nav ceļš uz stabilitāti Maķedonijā un ap to, bet gan krīzes padziļināšanās un iespējamās valsts sadalīšanās ceļš," — atzīmēja Krievija pastāvīgais pārstāvis ES.
Pēc viņa teiktā, "šis stāsts velkas pietiekami ilgi". "Kad šodien Frederikas Mogerīni ieņemtajā amatā bija Havjers Solana, tika izdomāta tā sauktā Orhidas vienošanās. Tās uzdevums ir stiprināt albāņu mazākumtautības tiesības, kuras, piemēram, Latvijas un Igaunijas krievvalodīgo mazākumtautībai pat sapņos nav rādījušās, " stāsta Čižovs.
"Runa bija par tādu nolikumu, ka mazākumtautībai, kuras skaits nav mazāks par 20% iedzīvotāju, ir tiesības, lai tās valodai tiktu piešķirts valsts valodas statuss. Toreiz es jautāju Solana kungam, vai viņš plāno šo viņa formulēto universālo principu piemērot arī abām minētajām Baltijas republikām. Taču viņš sāka teikt, ka šī principa universālā pielietošana diez vai der konkrētajām Baltijas valstīm," — teica krievu diplomāts.
Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem ap 40% ir krievvalodīgie. Taču krievu valodai republikā ir svešvaloda, un valsts valodas statuss ir vienīgi latviešu valodai. Krievvalodīgie lielākoties ir tās daudzās personas bez pilsonības, bijušie PSRS pilsoņi un to pēcteči, kuriem nav kādas citas valsts pilsonības.
