RĪGA, 15.aprīlis — Sputnik. Pēdējo 20 gadu laikā krievu valodas lietojums bijušajās padomju republikās mazinās, liecina Euromonitor Int. pētījums, kurā izmantoti ANO un nacionālo statistikas organizāciju dari, par kuriem stāsta avīze Financial Times.
Starp šīs parādības iemesliem tiek minēti mēģinājumi noteikti savu lingvistisko suverenitāti. Tiek atzīmēts, ka valodas ietekmes līmeņa mazināšanās notiek, Maskavas mēģinājumu fonā apstiprināt valsts nozīmi pasaules arēnā.
Visātrāk krievu valodas ietekme mazinājās Kazahstānā, kur 2016.gadā krievu valodā runāja vien 20,7% iedzīvotāju. 1994.gadā to skaits bija 33,7%.
Šonedēļ Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs uzdevis uzsākt kazahu valodas pāreju pie latīņu alfabēta, atzīmējot, ka kirilica 1940. gadā tika ieviesta "politisku apsvērumu" dēļ.
Igaunijā un Latvijā krievu valodas ietekme ir samazinājusies kopš 1994.gada aptuveni par 10%. 1994.gadā Latvijā krievu valodā runāja 40,5% iedzīvotāju, un 2016.gadā tie ir 29,8%, Igaunijā attiecīgi 33,3% un 23,4%.
Ukrainā 1994.gadā krievu valodu izmantoja 33,9% iedzīvotāju, un 2016.gadā to skaits samazinājās līdz 24,4%. Un tikai Baltkrievijā krievu valodas ietekme aug: krievvalodīgo skaits ir palielinājies no 50% 1994.gadā līdz 70% 2016.