RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik, Andrejs Solopenko. Interesanti ir tas, ka šī aptauja tika veikta vēl pirms amerikāņu militārie spēki veikuši raķešu triecienus pa Šairatas aviācijas bāzi Sīrijas teritorijā. Tā bija pirmā Donalda Trampa liela mēroga militārā operācija ASV prezidenta amatā, kuru atbalstīja Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja un Vācijas kanclere Angela Merkele. Tāpat atbalstu šiem pasākumiem izteicis arī Latvijas ĀM vadītājs, Edgars Rinkēvičs. "Raķešu trieciens Sīrijas aviobāzei bija adekvāts solis," — uzrakstīja viņš savā oficiālajā Twitter lapā.
US missile strike against Syrian air base is adequate taking into account barbaric atrocities committed by Assad against his own people
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 7, 2017
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosauca ASV triecienus Sīrijā par agresiju pret suverenu valsti ar izdomātu ieganstu un starptautiskās likumdošanas normu pārkāpšanu. Līdz ar to skaidri izsakot savu nepiekrišanu amerikāņu politikai.
Nevar izslēgt, ka Krievijas un ASV savstarpējās pretrunas attiecībā pret Sīriju var tikai pieaugt, kas, pēc Latvijas Universitātes profesora, politologa Ivara Ījaba domām, varētu negatīvi ietekmēt Latviju. "Es vienmēr esmu teicis, ka mums nevajag baidīties no pārliekās draudzības starp Donaldu un Vladimiru, bet gan no viņu savstarpējiem konfliktiem," — atzīmē eksperts.
"Ja ņemsim par piemēru vēsturiskās analoģijas, tad tie nebūs Rūzvelts un Staļins, kuri dalīs pasauli, bet drīzāk Kenedijs un Hruščovs, tādā nozīmē, ka abi ir spējīgi spert diezgan asus un spontānus soļus, ko pašreiz demonstrē Donalds Tramps," — saka Ījabs.
Cerība paliek
Tai pašā laikā daži eksperti uzskata, ka viss vēl nav zaudēts. Tā, piemēram, pirmais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns uzreiz pēc Donalda Trampa nākšanas pie varas paziņojis, ka līdz ar šo Trešais pasaules karš, uz kura robežas atrodas pasaule, tiek atlikts, jo esošais prezidents un viņa komanda saprot, ka ar Krieviju ir jāsadarbojas.
Sputnik sazinājās ar Jurkāna kungu un pajautāja, vai viņš nav mainījis savu viedokli, ņemot vērā pēdējos notikumus. "Es pēc savas dabas esmu optimists un uzskatu, ka vēl ir cerība uz attiecību uzlabošanos, un pasaule nenonāks līdz globālajam karam," — paziņoja bijušais Latvijas ĀM vadītājs. Pēc viņa teiktā, Trampa rīcība bija skaidrojama ar nepieciešamību nomierināt savus pretiniekus gan valstī, gan Republikāņu partijā. Pēc Jurkāna domām, Trampam vajadzēja saglabāt savu autoritāti un parādīt, ka viņš nav tik kaislīgs krievu cienītājs, par kādu viņu visu laiku dēvē amerikāņu prese.
"Taču es ceru, ka tagad, kad Maskavā ieradīsies valsts sekretārs Reks Tilersons, abas puses sēdīsies pie pārrunu galda un sāks meklēt izeju no esošās situācijas, kura būs pieņemama gan ASV, gan Krievijai," — cer Jānis Jurkāns.
Bijušais ministrs uzskata, ka jāsagaida pārrunu beigas, tad varētu tālāk runāt, vai pasaulē būs jauna spriedzes virkne vai arī situācija pamazām stabilizēsies.
