Ikgadējās militārajās mācībās "Zobena trieciens 2017" Lietuvas armija līdz ar sabiedrotajiem no NATO bloka 10.-24. jūnijā pilnveidos savas prasmes, kas nepieciešamas, lai aizsargātu tā saucamo "Suvalku koridoru" — aptuveni 100 km platu Polijas un Lietuvas pierobežas stratēģiski svarīgo iecirkni. Rietumos tas robežojas ar Krievijas teritoriju — Kaļiņingradas apgabalu, austrumos — ar Baltkrieviju.
Lietuvas militārajās aprindās valda pamatots uzskats, ka līdz ar karadarbības sākumu šīs teritorijas ieņemšana noslēgs sabiedrotajiem no NATO ceļu pa sauszemi līdz Baltijas valstīm, tātad ievērojami sarežģīsies atbalsta sniegšana. Ņemot vērā šo pārliecību, izstrādāta gaidāmo mācību koncepcija, kurās piedalīsies aptuveni 1500 kadru karavīru un zemessardzes vienības.
Gaidāms, ka Lietuvas armija ar zemessargu atbalstu organizēs teritoriālo aizsardzību valsts dienvidos — "Suvalkas koridora" rajonā. No gaisa lietuviešu darbības atbalstīs ASV GKS helikopteru grupa, turlāt ieplānota amerikāņu desantnieku izsēšanās.
Paralēli no Polijas teritorijas Suvalku virzienā dosies šīs valsts bruņoto spēku vienības, kā arī ASV, Rumānijas un Lielbritānijas karavīri.
Mācību rezultātā ieplānota potenciālā pretinieka karaspēku sagrāve un NATO valstu spēku apvienošanās Polijas un Lietuvas pierobežā.
Labi zināms, ka Viļņas un tās sabiedroto potenciālais pretinieks ir Krievijas un Baltkrievijas armijas, turklāt vēl Lietuvas amatpersonas apgalvo, ka "Maskava jau vairākkārt esot izmēģinājusi Suvalku koridora ieņemšanu".
Līdzīgu viedokli pauž arī Lietuvas eksperti, kas strādā drošības un aizsardzības jautājumu analīzes jomā. Šajā sakarā interesants ir Lietuvas militārā eksperta Vaida Saldžūna komentārs par gaidāmajām Krievijas un Baltkrievijas mācībām "Rietumi 2017". Speciālists atzīst, ka "nerodas sajūta, ka iebrukums un Suvalku koridora ieņemšana būtu neizbēgami", tomēr atzīst, ka "pastāv zināmas bažas par to, ka šogad šajās mācībās vai pat pirms tām kaut kas varētu notikt".
Pie tam Saldžūns apgalvo, ka nav dotas atbildes uz jautājumiem par to, "cik lieli spēki tiks iesaistīti mācībās "Rietumi 2017" — 13 tūkstoši vai, iespējams, 100 tūkstoši".
Ievērības cienīgs ir tas, ka lietuviešu eksperta komentārs medijos tika publicēts 22. martā, lai arī jau 20. martā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apstiprināja mācību "Rietumi 2017" plānu un sniedza par tām atbilstošus un pietiekami detalizētus paskaidrojumus.
Pirmkārt, mācības izstrādātas, balstoties uz aizsardzības principiem, un notiks divos posmos Krievijas un Baltkrievijas poligonos — no Kolas pussalas līdz sabiedrotās valsts rietumu robežām. Otrkārt, tajās iesaistītie spēki nepārsniegs parametrus, ko nosaka 2011. gadā izstrādātais Vīnes dokuments, tātad ne vairāk kā 13 tūkstoši karavīru.
Jāpiebilst, ka Baltkrievijas prezidents publiski uzaicināja NATO pārstāvjus, tostarp arī Lietuvas militārpersonas novērot mācības.
Tātad Viļņa ne tikai nav informēta par "potenciālo pretinieku" militārās sagatavošanās darbiem, tā necenšas analizēt atklātos avotos pieejamo informāciju, pat ne kaimiņvalstu augstāko amatpersonu paziņojumus.
No kurienes tad radušās šīs nesaprotamās bažas un neziņa, uz kā balstās Lietuvas militārā politika? Pat Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis iepriekš paziņoja, ka "NATO jābūt gatavai novērst jebkādas "provokācijas" mācību "Rietumi 2017" laikā", bet prezidents Daļa Grībauskaite raizējās par to, ka "pie Lietuvas robežām parādīsies ļoti liels un agresīvs spēks, kas demonstratīvi gatavojas karam ar Rietumiem".
Minētajos apstākļos Lietuvas valdības bažas izskatās dīvaini, jo diezin vai Krievija un Baltkrievija uzaicinātu NATO pārstāvjus novērot mācības, ja tās plānotu uzlabot iemaņas "Suvalku koridora" ieņemšanā vai citas agresīvas darbības, ar ko savus iedzīvotājus un NATO sabiedrotos iebiedē Lietuvas "elite".
Krievijas un Baltkrievijas mācību saturs, uzsvērtā atklātība un iesaistīto karaspēku atbilstība vispārpieņemtajām starptautiskajām normām norāda, ka militārais risks Lietuvai šajā sakarā ir varen pārspīlēts, varbūt pat izdomāts. Tātad Lietuvas eksperta Saldžūna komentārs ("kaut kas var notikt") ir ļoti veiksmīgs. Ne mazākā riska: ja pēkšņi "nekas nenotiks", neviens neuzdrošināsies speciālistam pārmest kļūdu vai kļūdainu prognozi.
