Nils Ušakovs rīkojas noteikti, atbrīvojoties no jebkādiem šķēršļiem cīņā par latviešu elektorāta balsīm, norāda politologs Dmitrijs Jermolajevs.
Politiskā beau monde krievvalodīgā daļā noticis negaidīts pavērsiens: Rīgas mērs Nils Valerjevičs Ušakovs un Rīgas domes deputāts Ruslans Vjačeslavovičs Pankratovs saķildojušies un vaino viens otru visos grēkos.
Batālijām medijos un sociālajos tīklos pievienojušies arī abu politiķu atbalstītāji. Ušakova fanu kluba locekļi dēvē Pankratovu par "Ļoņu Golubkovu no MMM", savukārt nežēlastībā kritušā deputāta piekritēji sauc pilsētas vadītāju par viņa sievas Ivetas Strautiņas un tās draudzenes, "Nacionālās apvienības" pārstāves Baibas Brokas "kājslauķi".
Bieži vien abu politiķu atbalstītāju frontes līnija novilkta vienā un tajā pašā redakcijā. Piemēram, slavens krievvalodīgo portāls vienas diennakts laikā publicējis divus diametrāli pretējus rakstus: vienu par Pankratovu Ļoņas Golubkova tēlā, otru — par krievvalodīgo iedzīvotāju "nodevēju" Nilu Ušakovu, kurš Ruslanu Pankratovu padzinis.
Mēs nedziļināsimies abu pušu absurdajos argumentos – cīņā par elektorātu pirms pašvaldību vēlēšanām tās ir gatavas iet līdz galam, gluži kā Sarkanās un Baltās rozes karā un iznīcināt viena otru. Pamēģināsim visu informāciju salikt pa plauktiņiem.
Vispirms atzīmēsim, ka Ušakovs un Pankratovs ļoti labi pazīst viens otru. Nils Vaļerjevičs ir līdera pozīcijas ieguvušais frontman, Pankratovs ir viņa vecās gvardes loceklis, kurš var atklāti pateikt priekšniekam nepatīkamas lietas. Abi kopā pārdzīvojuši gan divas priekšvēlēšanu kaujas, gan slaveno 2012. gada referendumu par krievu valodu. Abi bija politiskie biedri barikāžu vienā pusē.
Taču Ušakovs un Pankratovs vienmēr ir savā starpā atšķīrušies, vienmēr viņu starpā bijušas domstarpības, kas līdz zināmam brīdim tika risinātas draudzīgās sarunās. Nils Valejevičs ir apdomīgs un pragmatisks polittehnologs, gatavs gandrīz jebkādiem manevriem un ārišķīgām darbībām, lai paturētu diezgan agrīnā vecumā iegūto varu. Jāatzīst "okupācija" – atzīs, jāved Latvijas preces uz Maskavu – vedīs, ja reitinga paaugstināšanai vajag nofotografēties ar runčukiem, kas viņam it īpaši nepatīk –nofotografēsies.
Turpretī Pankratovs ir emocionāls, azarta pilns, viņam patīk epatēt, kā jebkuram kinematogrāfiskās pasaules pārstāvim. Viņš ir absolūti iracionāls, par ko viņu arī mīl vēlētāji. Pagājušajās vēlēšanās tieši viņi ar "krustiņiem" pacēla viņu līdz līdera vietai no rindiņas, ko viņam atvēlējis Ušakovs.
Tomēr azarts un jauniešu ticība progresam izspēlēja ar Pankratovu ļaunu joku: pirms gada viņš piedalījās firmas reklāmā, kas plānoja ievest jaunu tehniku un solīja ārkārtīgi lielus procentus par veikto ieguldījumu. Sižets ēterā nav ticis, taču "labvēļi" to publicējuši internetā, ko Pankratovs ļoti nožēlojis, atzīstot, ka tā bija kļūda.
Nekļūdās tas, kurš neko nedara. Taču Pankratovs dara daudz. Kopš 2006. gada viņš vada starptautisko tiesībsargājošo organizāciju "Atdodiet mūsu vārdus!", kura cīnās par etnisko, nelatviskoto vārdu un uzvārdu saglabāšanos Latvijas krievu lokā. Pēdējos 8 gadus viņš organizē konkursus krievu skolēniem un studentiem "Zelta spalviņa", vairākus festivālus, piemērām Krievijas kino dienas, garīgo filmu festivālu "Radoņež", un citus pasākumus bērniem un jauniešiem.
Šī aktīva darbība liek mazliet mulst apdomīgajam Ušakovam. Kādā brīdī Rīgas mēram Pankratovs sāka asociēties ar enfant terrible, kurš, pārkāpjot partijas disciplīnu, pārpildījis Krievijas televīzijas ēteru. Jāatzīmē, ka Ušakovs "Saskaņas" frakcijā Rīgas domē ieviesis īstu diktatūru un aizliedzis ar viņu nesaskaņotu aktivitāti medijos.
Tuvojās vēlēšanas. Ušakovam vajadzīgas latviešu vēlētāju balsis. Pie tam mērs uzskata, ka krievvalodīgie vēlētāji jau ir viņa kabatā. Mērs nolēma atbrīvoties no Pankratova, kurš kaitina latviešus un sāka viņu pierunāt labprātīgi izstāties no priekšvēlēšanu kampaņas. Pankratovs rīkojas kā emocionāls cilvēks – sniedza intervijas Krievijas medijos un kritizēja Latviju, lai arī ne vienmēr pamatoti. Tas mēru vēl vairāk sakaitināja, tā nu viņš pieņēma lēmumu izsvītrot Pankratovu no sarakstiem, par ko paziņoja partijas sanāksmē 30. martā.
Jo tālāk, jo trakāk. Kaut kā taču jāpamato vēlētāju prātos populārā politiķa izslēgšanu no priekšvēlēšanu saraksta. Ušakova atbalstītāji līdz 30. marta vakarpusei izvilka no naftalīna gadu vecu stāstu par Pankratova piedalīšanos reklāmā, novedot situāciju līdz Ļoņas Golubkova līmenim. Atbildē Pankratova piekritēji stāsta par "Nilsu Ušakovsu", speciāli pievienojot mēra vārdam latviešu burtu "s".
Nobeigumā atzīmēšu: esmu pārliecināts, ka stāsti par krievvalodīgo rīdzinieku "nodevēju" Ušakovu acīmredzami ir samāksloti, tāpat kā ir samākslots gadījums ar Pankratova piedalīšanos reklāmā. Es personīgi cienu gan Ušakovu, gan Pankratovu. Ceru, ka viņi spēs atrast kopīgu valodu. Daudznacionālās Rīgas vārdā, kurai viņi kalpo.
