RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. NATO samitā maijā tiks pieņemts plāns par nacionālo plānu izstrādāšanu aizsardzības izdevumu palielināšanai, pavēstījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Es uzskatu, ka nacionālie plāni kļūs par svarīgu diskusijas jautājumu. Mēs sākām apspriest nacionālo plānu ideju un esam iecerējuši pieņemt lēmumu valstu un valdību vadītāju apspriedē maijā," — Stoltenberga teikto citēja RIA Novosti.
NATO ģenerālsekretārs paziņoja, ka NATO samitā 25. maijā tiks izskatīti tādi jautājumi kā taisnīga nastas sadalīšana starp sabiedrotajiem, kā arī "stabilitātes projicēšana" partneru valstīs un cīņa ar terorismu.
"Kad mūsu valstu un valdību vadītāji tiksies pēc astoņām nedēļām, viņu dienas kārtībā tiks iekļauti divi svarīgākie punkti. Pirmais — nastas taisnīgs sadalījums, lai saglabātu ciešus transatlantiskos sakarus," — paskaidroja Stoltenbergs.
Pēc viņa domām, "tā ir ne tikai nauda, bet arī investīcijas mums nepieciešamajos apjomos un spēkiem NATO izvēršanai".
"Otrs jautājums skars NATO centienu nostiprināšanu stabilitātes projicēšanai un cīņai ar terorismu," — vēstīja alianses ģenerālsekretārs.
Latvijas un Lietuvas valdības jau apstiprinājušas nodomu līdz 2018. gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% IKP. Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzīmēja, ka lēmumi par NATO sabiedroto uzņemšanu Latvijas budžetā nebija ieplānoti, taču tagad tas viss (naudas piešķiršana — red.) notiek ātrāk.
Iepriekš vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps piedalīsies alianses samitā 25. maijā Briselē un "nepacietīgi gaida tikšanos ar saviem kolēģiem NATO", lai apspriestu aliansei svarīgus jautājumus, piemēram, par atbildības sadali sabiedroto starpā un NATO lomu cīņā ar terorismu".
Tramps ne vienu reizi vien ir kritizējis aliansi par to, ka NATO dalībvalstis nemaksā aizsardzībai nepieciešamos 2% IKP. Februāra beigās ASV valsts vadītājs apgalvoja, ka paliek uzticīgs NATO, taču atgādināja, ka daudzi alianses locekļi neapmaksā savus rēķinus.
Pat Pentagona vadītājs Džeimss Metiss, uzstājoties NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē, aicināja viņus palielināt aizsardzībai atvēlamo finansējumu, ka viņi nevēlas, lai Savienotās Valstis ierobežotu savas saistības. Atbildot uz viņa aicinājumu, ministri apstiprināja savas saistības palielināt aizsardzības izdevumus, un daudzi tikšanās dalībnieki informēja par nodomu sākt palielināt izdevumus aizsardzībai.
Patlaban Igaunija ir vienīgā Baltijas valstu vidū, kas pilda NATO kritēriju un atvēl aizsardzībai 2% IKP, turklāt viena no piecām ES valstīm, kas ņem vērā šo ieteikumu.
