RĪGA, 30.marts — Sputnik. Moldovas prezidents Igors Dodons lielā preses konferencē atskaitījās par savu darbu 100 dienu laikā kopš stāšanās amatā un pastāstīja par sasniegumiem un problēmām, kā arī par nākotnes plāniem. Dodons kļuva par Moldovas prezidentu 23.decembrī. Saskaņā ar priekšvēlēšanu programmu, viņš plāno atjaunot stratēģiskās partnerattiecības ar Maskavu, atgriezt moldāvu produkciju Krievijas tirgū un normalizēt sadarbību enerģētikā. Iepriekš viņš paziņoja, ka Moldovai ir "vitāli svarīga attiecību atjaunošana ar Krieviju", vēsta RIA Novosti.
Konsultatīvais referendums
Dodons atgādināja, ka, strādājot Moldovas prezidenta amatā, viņš vairakkārt aicinājis dažādus politiskos formējumus apvienot spēkus, galvenokārt, lai panāktu ātrāku parlamenta priekšlaicīgo vēlēšanu pasludināšanu. Taču, kā atzīmēja republikas galva, visi šie aicinājumi palikuši bez atbildes.
"Lielākā Moldovas pilsoņu daļa grib pārmaiņas uz labo pusi, vairākums pilsoņu nobalsoja par manu kandidatūru prezidenta amatam. Solīju, ka būšu prezidents, kurš vienmēr ir blakus tautai. Uzstājos ar daudzām iniciatīvām, taču parlaments kategoriski iebilst un bloķē visus manus piedāvājumus, " — teica Dodons.
Republikas galva atzīmēja, ka tieši tāpēc viņš pieņēmis lēmumu 24.septembrī iniciēt konsultatīvu referendumu par četriem jautājumiem: par likuma anulēšanu, kurš pieprasa ārpus republikas izvesto līdzekļu atgriešanu valstī, par prezidenta pilnvaru paplašināšanu, par parlamenta ārkārtas vēlēšanu organizēšanu un deputātu skaita samazināšanu, kā arī par Moldovas vēstures mācīšanu valsts skolās. Atbilstošu rīkojumu viņš parakstīja preses konferences gaitā.
Unionisma apkarošana
Moldovas prezidents asi kritizēja republikas izglītības ministri Korinu Fusu un pieprasīja viņas demisiju. Tam par iemeslu Izglītības ministrijas vadītājas rīkojums organizēt republikas pirmsuniversitātes izglītības iestādēs lekcijas, kas veltītas Besarābijas pievienošanas Rumānijai 1918.gada 27.martā lēmuma pieņemšanas gadadienai.
Viņš piebilda, ka iepriekš likumprojektu par unionisma aizliegumu (Moldovas un Rumānijas apvienošanas idejas) izstrādājusi Sociālistu partija un reģistrējusi to parlamentā. Pēc viņa vārdiem, sociālisti regulāri pieprasa tā iekļaušanu dienas pavēstē un pieņemšanu.
Dodons uzsvēra, ka šobrīd tiek noteikts plašs rīcības plāns par patriotisma audzināšanu un Moldovas valsts likvidācijas akciju apkarošanu.
Piedņestras jautājums
Dodons pievērsa uzmanību pārrunu atsākšanai ar Piedņestras līderi VadimuKrasnoseļski.
"Nākamā tikšanās ar Piedņestras reģiona līderi notiks 2017.gada 30.martā. Mēs mēģināsim panākt progresu noteiktu jautājumu risināšanā pirms iespējamās tikšanās "5+2" formātā," teica Dodons.
Pārrunās "5+2" piedalās Kišiņeva un Tiraspole kā konflikta puses, Krievija, Ukraina, EDSO — kā starpnieki, Eiropas Savienība un ASV — kā novērotāji. Kārtējais diskusiju raunds šajā formātā pēc divu gada pārtraukuma notika 2016.gada jūnija sākumā Berlīnē un noslēdzās ar protokola parakstīšanu.
Tāpat Dodons atzīmēja, ka sava veida "iespēju logs"Piedņestras jautājumu noregulēšanai var parādīties jau šovasar.
Prezidents piebilda, ka saprot Piedņestra līdera VadimaKrasnoseļska politisko pozīciju, kurš pārrunās balstās uz 2006.gada referendumu, kura rezultātā lielākā daļa plebiscīta dalībnieku izteicās par neatkarību no Moldovas. Pēc Dodona viedokļa, šī pozīcija nav pieņemama ne politiskajai vadībai un lielākajai daļai Moldovas iedzīvotāju, ne arī pārrunu procesa dalībniekiem "5+2" formātā.
Viņš atzīmēja, ka iestājas par konstruktīvu pārrunu turpināšanu Piedņestras jautājuma noregulēšanā.
