Par kādiem līdzekļiem dzīvo un kā tos tērē organizācija, kura ik dienas sniedz ziņas par valsts valodas likuma pārkāpumiem un izraksta sodus pat augstākajiem Latvijas ierēdņiem, cenšas noskaidrot Andrejs Skipins.
Par vērīgo Valsts valodas centra inspektoru mērķi savulaik ir kļuvuši krievu popmūzikas festivāli, viesnīcas, stacijas, Latvijas pilsētu mēri, bet Rīgas pilsētas mērs nesen pat samaksāja sodu 140 eiro apmērā.
Tas vairs nevienu neizbrīna, lai arī Aivars Lembergs, kurš iesaistīts VVC ierosinātā administratīvā lietā, martā intervijā populāram Latvijas telekanālam pauda sašutumu: Ventspils mērs intervijas uzņemšanai ieradās Latvijas Televīzijas ēkā, un liftā, — jūs neticēsiet! – uzraksti bija krievu valodā un pat nebija dublēti valsts valodā! Kur tad ir cīņa par valodas drošību un tīrību pašā mediju valstības centrā?
Jā, joki jau ir laba lieta, taču VVC ir ne tikai informācijas un skaļu paziņojumu avots, bet arī veids, kā palielināt budžetu. Lai arī latviešu valodas tīrības dedzīgo aizstāvu budžets tiek papildināts diezgan viduvēji – par to liecina oficiālais darba algas izraksts. Centra vadītājs februārī uz rokām saņēma 1863,34 eiro, departamentu vadītāji no 808,39 līdz 1214,16 eiro, bet štata inspektori no 243,96 līdz 676,76 eiro. Varbūt viņi tiešām cīnās par ideju?
Pie tam Centra vajadzībām ik gadu tiek izsniegts vairāk nekā miljons eiro. Finanšu atskaites norāda, ka 2015.gadā Valsts valodas centrā strādāja 41 cilvēks, neskaitot brīvprātīgos palīgus. 2017.gada martā oficiālās brīvprātīgo sociālo palīgu apliecības tika izsniegtas 26 personām. 2017.gada budžeta plānā ir interesanta sadaļa: "Veselības un dzīvības apdrošināšana no nelaimes gadījumiem", kam ir paredzēti 8 988 eiro nodokļu maksātāju naudas.
Valsts valodas centrs tika izveidots cīņai par latviešu valodas tīrību. Kopumā tas ir ļoti labs mērķis, jo no 7 miljardiem Zemes iedzīvotāju latviešu skaits tik tikko pārsniedz miljonu. Tas nozīmē, ka arī valodai ir nepieciešama aizsardzība – tā ir reta valoda. Pēc ierēdņu domām, šiem mērķiem nav žēl atvēlēt miljonu eiro, jo nauda taču savākta no visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no saziņas valodas.
Iestādes budžetā norādīts, ka, izņemot cīņu ar tiem, kuri izvairās no latviešu valodas lietošanas saziņā, Centrs nodarbojas ar Eiropas Savienības dokumentu tulkošanu latviešu valodā un oficiālo Latvijas Republikas dokumentu tulkošanu Eiropas Savienības kolēģu valodās. Kopumā 2013.gadā tika iztulkoti 11 400 oficiālo dokumentu, 2014.gadā – 12 114 dokumentu, un 2015.gadā – 10 377 dokumentu.
Valodas pārbaudes arī ir viens no VVC pienākumiem. 2015. gada budžeta plānā oficiāli ierakstītas 6000 pārbaudes, taču faktiski inspektoriem izdevies veikt vien 5781 pārbaudes. 2016.gadā pārbaužu skaits sarucis līdz 3372, jo "iestāde aktīvi strādāja likuma mērķu realizācijā par valsts valodu un brīvas latviešu valodas izmantošanas nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā", paziņoja iestādes vadītāji.
Šo mērķu sasniegšanai VVC mazāk sodīja pārkāpējus, un vairāk rūpējās par faktisko pārkāpumu likvidēšanu un valsts valodas izmantošanas pilnveidošanu. 2016.gadā visbiežākais pārkāpums valsts valodas jomā paliek tās nepietiekamā izmantošana, pildot darba pienākumus.
Administratīvo procesu skaits par valsts valodas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem ir kļuvis četras reizes mazāks. Centrā šādu sarukumu skaidro ar akcentu maiņu no sodiem, kuri ne vienmēr ļauj sasniegt likumā paredzētos mērķus, uz pārkāpumu novēršanu. Tas nozīmē: ja atklātais likumpārkāpums, pēc inspektoru viedokļa, bijis maznozīmīgs, lieta nav ierosināta, ļaujot noteiktā termiņā novērst pārkāpumu. Inspektorus pārsteidzis, ka šāda taktika izrādījusies efektīva. Nesodītie pārkāpēji paši aktīvi novērsa problēmas, atzīstot savu neinformētību vai kļūdas.
Vēl viena finanšu detaļa. Sodi iet valsts budžetā nevis Valsts valodas centra budžetā, un, kā apgalvo Centra direktors Māris Baltiņš, prēmijas par pārkāpumu atrašanu un izsniegtiem sodiem darbiniekiem netiek izmaksātas.
