Sestdienas naktī Latvija pāries pie vasaras laika

© Sputnik / Sergey MelkonovDoma baznīcas pulkstenis. Foto no arhīva
Doma baznīcas pulkstenis. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija dzīvos saskaņā ar vasaras laiku līdz oktobra pēdējai svētdienai, kad pulksteņrādītāji atkal tiks pabīdīti par stundu atpakaļ. Sešus mēnešus Latvijas laiks sakritīs ar laiku Baltkrievijā un Maskavā – Krievija ir atteikusies no vasaras un ziemas laika maiņas.

RĪGA, 25. marts — Sputnik. Sestdienas naktī Latvija pāries pie vasaras laika — šāds lēmums saglabājies 70 pasaules valstīs. Pulkten 3 naktī pulksteņrādītāji tiks pabīdīti par stundu uz priekšu.

Pirmo reizi pulksteņrādītāji tika pabīdīti 1981. gadā, savukārt pāreja pie vasaras laika no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai Latvijas Republikā noteikta kopš 1997. gada. Informācija par laiku jebkurā pasaules valstī sniegta vietnē timeanddate.com.

Saules laiks

Līdz aizpagājušā gadsimta vidum visas pasaules valstis dzīvoja pēc Saules laika. Šāda laika skaitīšanas sistēma šķita vienkārša un loģiska: cilvēks modās rītausmā un gāja gulēt līdz ar saulrietu.

Taču XIX gs. otrajā pusē šī pieeja zaudēja loģiku. Dzelzceļa transporta un sakaru tehnoloģiju attīstība (jā, arī telegrammas bija jāsūta pareizajā laikā) radīja neticamu haosu.

Glābējs — UTC

Problēmas risinājumu atrada kanādiešu inženieris Senfords Flemings — viņš ierosināja ieviest universālu koordinātu laiku, ko mēs patlaban dēvējam par UTC. Ideja bija vienkārša: sadalīt zemeslodi 24 sektoros un katram no tiem noteikt savu laiku. Tā parādījās laika joslas.

CC BY 2.0 / david pacey / timePulkstenis smiltīs
Часы на песке - Sputnik Latvija
Pulkstenis smiltīs

Savukārt Krievija sāka izmantot laika joslas tikai pēc impērijas sabrukuma 1918. gadā. Aptuveni tajā pašā laikā šo principu sāka izmantot arī Latvijas Republika.

Vispasaules pulksteņmeistars

XX gs. sākumā anglis Viljams Villets nolēma laiku optimizēt. Savus argumentus viņš publicēja rakstā "Dienas gaismas izšķiešana". Viņš atzīmēja, ka cilvēki ir spiesti ieslēgt gaismu vakaros, lai pagarinātu dienu, taču no rīta ceļas, kad saule jau uzlēkusi. Iznāk, ka cilvēki velti izšķiež gaismu.

Villets ierosināja pārbītīt pulksteņrādītājus par 20 minūtēm uz priekšu aprīlī, bet rudenī — atgriezties pie ierastā laika, dodot iespēju strādniekiem vairāk laika veltīt ģimenei dienas gaismā. Lielbritānijas valdība šo ideju atbalstīja, pie tam pieņemot, ka ar tādu paņēmienu iespējams ietaupīt arī finanses. 1916. gadā Lielbritānija pirmo reizi pārgāja pie vasaras laika, pabīdot pulksteņrādītājus par veselu stundu.

Daudzi pārejas pretinieki norāda, ka pāreja pie ziemas laika un atpakaļ negatīvi iespaido cilvēku veselību — viņi ir spiesti pārciest bioloģiskā ritma maiņu. Savukārt pārejas piekritēji apgalvo, ka mūsdienās cilvēku formē sabiedrība nevis bioloģiskie instinkti, tāpēc stress un slikta ekoloģija cilvēku ietekmē daudz spilgtāk nekā vienreizēja pulksteņrādītāju pārbīdīšana.

Ziņu lente
0