RĪGA, 19.marts — Sputnik. Aptaujas rezultāti, kuru veica tieslietu ministrija municipālo, tiesībsargājošo un citu iestāžu vidū, lai novērtētu "karstā tālruņa" efektivitāti kā informācijas sniegšanas līdzekli korupcijas un citu pārkāpumu gadījumos, parādīja, ka šī metodika nesniedz rezultātus, vēsta Sputnik Lietuva.
Agrāk "karstais tālrunis" tika uzskatīts par vienu no svarīgākajiem pasākumiem, kurš tika izklāstīts valsts programmas pasākumos cīņā pret korupciju.
Korupcijas informēšanas kanāli nedarbojas daudzās iestādēs, kuras savas darba specifikas dēļ varētu būt ieinteresētas darbības caurredzamībā. Pie tam iestādēs, kur šāds tālrunis darbojas, ziņojumi nav saņemti.
Mazāk nekā puse iestāžu ar "karsto tālruni" ieviesa savos iekšējās kārtības noteikumos dokumentu, kas reglamentē tālruņa darbu. Turklāt liela daļa iestāžu, kuras piedalījās pētījumā, neapkopo statistikas datus, piemēram, saņemto ziņojumu skaitu, un uz tiem balstītās iekšējās izmeklēšanas datus, lietas, kas nodotas tiesībsargu iestādēm, un to rezultātus.
Aptuveni 60% iestāžu publisko savas darbības, kas veiktas pēc paziņojumu saņemšanas pa "karsto tālruni", tādējādi nodrošinot atgriezeniskos sakarus.
"Pētījums parādīja, ka lielākā daļa no paziņojumu kanāliem ir neefektīvi vai arī nepilda savu misiju. Tas var kļūt par vienu no iemesliem, kura dēļ mūsu cilvēki bieži negrib runāt par pārkāpumiem vai pat noziegumiem," — teica tieslietu ministre Milda Vaiņute.
Ministre uzskata, ka Lietuvā trūkst vispārpieņemto standartu "karstajam tālrunim"un atgriezeniskai saitei. To parādīšanās veicinās drošas ziņotāju aizsardzības sistēmas izveidošanu un stimulēs iedzīvotājus publiskot viņiem zināmus pārkāpumus.
Pārliecība par ziņojumu rezultātiem, kas saņemti šādā veidā, stiprina cilvēku cieņu — viņiem parādīsies pārliecība par pilnīgu anonimitāti un par to, ka pēc viņu ziņojuma sekos reakcija. Patlaban tikai trešdaļa aptaujāto iestāžu ir gatavas ziņot par to, kā pasargāt ziņotājus.
