Igors Pšeņičņikovs, Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta direktora padomnieks aģentūrai RIA Novosti.
WikiLeaks nesenās publikācijas ir radījušas amerikāņu specdienestu sašutumu, ziņo aģentūra Reuters, atsaucoties uz informācijas avotu ASV izlūkdienestā. CIP un NDA galvenajās mītnēs it kā esot sacēlies īsts tracis. Informācijas avots liecina, ka noplūdes mērogu nevar ne salīdzināt ar Eduarda Snoudena organizēto atmaskošanu.
Vietnes WikiLeaks darbinieki informē, ka publikācija, kas apzīmēta kā projekts "Vault 7" ("Glabātuve 7"), ir lielākā izlūkdienesta konfidenciālo dokumentu noplūde.
Publikācijas pirmajā daļā, kas nosaukta "Year Zero", iekļauts 8761 dokuments un datne, kas glabājas Kiberizlūkošanas centra izolētajā iekšējā tīklā, CIP galvenajā mītnē Lenglijā.
Protams, ASV specdienestiem ir iemesls celt traci. Materiāli, kas nonākuši publikas rokās, pateicoties WikiLeaks, daiļrunīgi liecina, kura īsti valsts izmanto hakerus, iejaucoties citu valstu politiskajā dzīvē un pilsoņu personiskajā dzīvē visā pasaulē. Tās ir Savienotās Valstis.
Prezidenta vēlēšanas Francijā – CIP rokās
Ņemot vērā ASV nepārtrauktās nepamatotās apsūdzības par to, ka Maskava ar hakeru uzbrukumu palīdzību un citām metodēm esot iejaukusies prezidenta vēlēšanās Amerikā, WikiLeaks sniegtā informācija šķiet pietiekami daiļrunīga. Tā nepārprotami norāda uz agresoru globālajā kibertelpā.
Pirms izskatīt pašu CIP hakeru darbības, jāatsauc atmiņā iepriekšējā CIP slepeno dokumentu publikācija WikiLeaks. Tajā bija stāstīts, kā CIP iejaucās prezidenta vēlēšanās Francijā 2012. gadā.
Izrādās, septiņus mēnešus pirms vēlēšanām Francijā CIP iefiltrējusi savus aģentus vadošajās politiskajās partijās, kas piedalījās priekšvēlēšanu sacīkstēs, un organizēja spiegošanu pret pašām partijām un to līderiem. Par CIP mērķiem kļuva Sociālistiskā partija (SP), "Nacionālā fronte" (NF) un "Tautas kustības savienība" (TKS). Īpašu uzmanību CIP pievērsa Fransuā Olandam (SP), kurš tolaik izcīnīja uzvaru, bijušajam prezidentam Nikolā Sarkozī (TKS), NF līderei Marinai Lepēnai, kā arī prezidenta kandidātei Martijai Obrī (kura zaudēja Olandam priekšvēlēšanās SP ietvaros) un Dominikam Strosam-Kānam, par ko runāsim nedaudz vēlāk.
CIP vērtēja, ka Sarkozī atkārtota ievēlēšana nav garantēta. Taču jautājumā par viņa partiju – TKS – tika nosprausts uzdevums saņemt informāciju par iespējamo šķelšanos un aliansēm partijas vadībā, par tās centieniem noturēt varu, "centieniem mainīt partijas ideoloģisko misiju". CIP īpaši interesējās par Sarkozī privātajām sarunām par citiem kandidātiem no TKS.
Īpaša vērība – opozīcijai
Pie tam amerikāņus interesēja Fransuā Olands un Marina Lepēna – Sarkozī sāncenši. Īpaša vērība tika veltīta viņu stratēģijai un atbalstam, ko šie kandidāti varētu saņemt no vietējām varasiestādēm un biznesa. Interesi radīja šo partiju un kandidātu finansējuma avoti.
WikiLeaks pievērš vietnes apmeklētāju uzmanību diviem īpašiem uzdevumiem, ko Lenglijā deva saviem aģentiem sakarā ar SP un NF. Vispārējās ekonomiskās spiegošanas ietvaros bija jānoskaidro SP un NF politika "ar mērķi sekmēt Francijas ekonomisko perspektīvu izaugsmi" un viedoklis par uz eksportu orientētās ekonomiskās izaugsmes Vācijas modeli.
CIP interesēja arī tas, kā prezidenta priekšvēlēšanu sacīkšu dalībnieki vērtē iespējas atrisināt ar Grieķijas ārējo parādu saistīto krīzi, "cik lielā mērā defolts Grieķijā ietekmē Francijas valdību un bankas" un "kādi ir galvenie ieteikumi krīzes noregulēšanai eirozonā".
Pats par sevi saprotams, visu iepriekšminēto CIP vēlējās noskaidrot tieši, nevis izlasīt publikācijas avīzēs. Pie tam viņiem tas bija vajadzīgs nevis akadēmiskas intereses dēļ, bet gan vēlēšanu gaitas iespaidošanai. WikiLeaks atzīmē, ka visa CIP operācija ilga 10 mēnešus – līdz vēlēšanām un pēc tam, Francijas jaunās valdības veidošanās periodā.
Kāpēc tika novākts pie malas Stross-Kāns
Tikai retais vēl šaubās, ka līdzīgus pasākumus CIP organizē Francijā arī patlaban, šī gada vēlēšanu kampaņas gaitā. Nenāksies grūti uzminēt, kas saistīts ar prezidenta kandidātu Fransuā Fijona un Marinas Lepēnas diskreditācijas kampaņu, ņemot vērā viņu vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju.
Nenāks par ļaunu atsaukt atmiņā Strosa-Kāna, bijušā SVF direktora likteni, kurš arī kandidēja uz Francijas prezidenta krēslu. Zināms, ka 2011. gada 3. aprīlī SFV un Pasaules bankas ikgadējā sēdē Stross-Kāns atmaskoja amerikāņu banku finansiālo politiku un norādīja, ka tās rezultātā sākusies vispasaules finansiālā krīze. Tā bija bumba.
Jau pēc mēneša Stross-Kāns tika arestēts Ņujorkā par uzmākšanos viesnīcas "Sofitel" istabenei. Tiesvedības laikā noskaidrojās, ka istabene viņu apmelojusi. Taču tobrīd vēlēšanu vilciens Francijā jau bija aizbraucis. Tā nu Stross-Kāns bija spiests atteikties no ambīcijām sēsties Francijas prezidenta krēslā. Kas organizēja provokāciju viesnīcā, kur apmetās Stross-Kāns?
Visu, ko mēs izmantojam, noklausās CIP
WikiLeaks publikācijas Year Zero apliecina CIP izstrādātās hakeru uzbrukumu programmas globālo mērogu. CIP rīcībā ir vesels vīrusu programmu arsenāls, kas izstrādātas uzbrukumiem ASV un Eiropā izstrādātām elektroniskajām iekārtām un datorprogrammām, starp kurām ir Apple viedtālruņi, Google operāciju sistēma Android, Microsoft programma Windows, Samsung televizori, ko iespējams izmantot kā mikrofonu tā īpašnieka sarunu izspiegošanai.
WikiLeaks uzsver: kopš 2001. gada CIP ir guvusi finansiālu un politisku pārsvaru pār ASV Nacionālās drošības aģentūru (NDA).CIP ir "izstrādājusi slepenu hakeru armiju, kas aptvērusi visu pasauli". Pie tam CIP hakeru nodaļai nav nekādas vajadzības atklāt savu darbību, kā tas notika ar NDA birokrātijas dēļ.
WikiLeaks publicētie slepenie dokumenti liecina, ka "2016. gada beigās CIP hakeru nodaļā, kas formāli pakļaujas Kiberizlūkošanas centram, bija vairāk nekā 5 tūkstoši līdzstrādnieku; tā izstrādājusi vairāk nekā tūkstoti uzlaušanas sistēmu, "trojiešus", vīrusus un citas kaitīgas "cīņas" programmas.
CIP kiberdarbībā ir ieguvusi tādu vērienu, ka 2016. gadā tās hakeri izmantoja lielāku koda apjomu nekā tiek izmantots Facebook darbam.
CIP paspārnē, faktiski, bija radīta pašiem sava NDA, taču ar mazāku atbildības nastu un bez nepieciešamības publiski atbildēt uz kautājumiem par to, kāpēc nepieciešami milzīgi izdevumi darbībai, kas dublē CIP konkurenta – NDA – darbību.
Kas kontrolēs CIP
Eduards Snoudens, kurš pirmais atmaskoja CIP noziedzīgo darbību kibertelpā, pagaidām pašsaprotamu iemeslu dēļ nevar atgriezties dzimtenē. Interesanti uzzināt, kā WikiLeaks izdosies iniciēt sabiedrisku diskusiju šajā jautājumā? Tiesa, publicējot CIP datnes, WikiLeaks tas jau ir zināmā mērā izdevies.
Nenāktu par ļaunu, ja diskusija veidotu daļu no debatēm, kas ieplānotas 20. martā ASV Kongresā jautājumā par Krievijas "iejaukšanos" ASV prezidenta vēlēšanās.
