RĪGA, 7. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Bīstamā spēle "Zilais valos", kas izplatījusies sociālajos tīklos Latvijā, pastāv tikai sarunās, žurnālistiem preses konferencē pastāstīja Valsts policijas Noziegumu novēršanas nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Ažiotāžas rezultātā Latvijas Valsts policija saņēmusi vairākus satrauktu vecāku un skolotāju iesniegumus, taču tiesībsargi nav atraduši nekādus pierādījumus tam, ka šo spēli organizējusi kāda noziedzīga pieaugušo grupa. Valsts policija informēja, ka Latvijā nav konstatēts neviens noziedzīgs grupējums, kura mērķis būtu bērnu novešana līdz pašnāvībai.
"Pēdējo nedēļu laikā Valsts policija ir pārbaudījusi gan vecāku, gan skolu sociālo pedagogu sniegtās ziņas par šīs spēles esamību, un jāteic, ka neesam identificējuši nevienu personu, kuras mērķis būtu organizēt jauniešu saraksti ar nolūku panākt, lai viņi sev nodarītu miesas bojājumus," — pastāstīja Rinkevics.
Arī A. Rinkevics pats iesaistījies divās šādās grupās, lai saprastu, kas notiek. "Tiek doti uzdevumi, kuri ir pietiekami nevainīgi — kaut ko nofotografēt, ierunāt kādus tekstus, nosūtīt kādu informāciju. To organizē paši vienaudži. Grupā, kurā es biju iesaistījies, to organizēja kāds jaunietis, šķiet, no Lielbritānijas. To var nosaukt par interešu grupu, kura savstarpēji apmainās ar informāciju gan par mūziku, gan ikdienu." Domu apmaiņa tīmeklī bijusi visai haotiska, leksika nereti ļoti rupja, un viņš spēlē piedalījies vien pāris dienu."
Tiesa, policija ieteica vecākiem nepalikt vienaldzīgiem un vērsties policijā vai bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, ja kļuvis zināms par bērna iesaistīšanos bīstamās grupās.
Latvijas Profilakses un slimību kontroles centra atskaites par 2015. gadu liecina, ka ik gadus neatliekamā palīdzība glābj aptuveni 120-140 nepilngadīgos pēc pašnāvības mēģinājuma. Pie tam dzīvības zaudē viens līdz seši cilvēki gadā.
Krievijā spēle "Zilais valis" parādījās 2016. gadā, ziņas par nāves grupu parādīšanos Latvijā sākās 2017. gadā.
Pirms bīstamā kvesta parādīšanās Latvija ieņēma vienu no pirmajām vietām Eiropā pašnāvību ziņā, pie tam galvenokārt no dzīves labprātīgi aizgāja pieaugušie. Lielākā daļa speciālistu uzskata, ka spēle diezin vai būtu uzskatāma par reāliem draudiem, tomēr piesardzība par ļaunu nenāks.
Modīga izklaide
"Zilais valis" ir spēle sociālajā tīklā, kurā anonīmi "kuratori" dod spēles dalībniekiem uzdevumus, sākot no nevainīgiem līdz pašnāvnieciskiem rīkojumiem. Pēdējais uzdevums — spēlētāja pašnāvība. Spēles nosaukums ir vairākkārt mainījies, un ir grūti noteikt, cik bērni tās dēļ izdarījuši pašnāvību.
Latvijā spēle ienāca no Krievijas, kur informācija par to ir atšķirīga: tiek norādīts, ka gājuši bojā 130 cilvēki, gan arī teikts, ka bojā nav gājis neviens, lai arī daži pusaudži patiešām iesaistījušies šajā tīkla izklaidē. To izstrādājis cilvēks ar bipolāriem personības traucējumiem — Filips Budeiko, kurš atzinies, ka pamudinājies doties nāvē 17 cilvēkus. Spēku viņš iecerējis ar mērķi "attīrīt planētu no bioloģiskajiem atkritumiem".
Tīkla spēle izveidojusies uz mūsdienu jauniešu kultūras bāzes, tajā izmantota populāra mūzikas un literārie daiļdarbi. Pavēli "nogalinies" pastiprina moderno dziesmu un romānu romantika. Nebūt ne visi pusaudži ir gatavi izdarīt pašnāvību, noklausoties noteiktas dziesmas un palasot dzeju. Tos klausās tūkstošiem cilvēku, taču rēķinus ar dzīvi noslēdz citi.
Latvijas pēdas
Par to, ka skolēni Latvijā — gan bilingvālo, gan latviešu skolu audzēkņi — sākuši piedalīties šajā "spēlē", stāsta skolu psihologi. Bērni skaidro, ka viņu klasesbiedri sākuši pildīt bīstamus uzdevumus, ko uzdod "Zilais valis". Daži bērni izskrien priekšā mašīnām un uzņem šo mirkli video. Jo tuvāk transporta līdzeklim tu esi pārskrējis ceļam, jo labāk. Kāds cits izgriež uz plaukstām vaļu siluetus un citus zīmējumus.
Ko var pastāstīt bērni?
Par to, kā spēlēt "Zilo vali", Sputnik pastāstīja pusaudze. Viņas paziņu lokā tīmeklī par spēli dzirdējuši visi, taču neviens nav to pats spēlējis. Lieta tāda, ka vispirms spēlētājs publiski paziņo, ka ir gatavs iesaistīties spēlē, un pēc tam viņš no nepazīstamiem cilvēkiem saņem uzdevums. Sākotnējā posmā "spēlētājs" un viņa "kurators" sazinās pusaudža lapā sociālajā tīklā, pēc tam viņi pāriet uz slēgtu grupu šajā vai citā sociālajā tīklā, kur viņu saruna ir slēpta no visiem, tostarp — arī no policijas.
Tiesa, bērni paši stāsta, ka tīklā daudz biežāk sastopami tā saucamie nāves grupu "kuratoru" mednieki, nekā naivi upuri, un pašnāvnieciskā spēle pamazām pārvēršas par interneta mēmu.
Kā pasargāt ar spēli aizrāvušos bērnu?
Pirmkārt, riska grupā ir pusaudži, kuriem nav izveidojušās uzticības pilnas attiecības ar vecākiem, atzīmē psihiatri.
Psihoterapeits Ariels Rezņiks-Martovs uzskata: ka ir bērni, kam nelieši spēj tikt klāt, un ir absolūti imūni bērni. Ievainojami ir tie, kas neuzticas vecākiem, kas nevar pastāstīt viņiem savus pārdzīvojumus, jo zina, ka viņu gaida sods un lamas. Šie bērni ir ievainojami ne tikai jaunmodīgajā sociālajā spēlē, viņus var savos tīklos ievilināt pedofili, viņi var kļūt atkarīgi… Ar tādiem bērniem var notiks viss sliktākais, kas apdraud pusaudžus. Tādās ģimenēs bērni ir griezuši sev vēnas ilgu laiku pirms "Zilā vaļa" un būs arī pēc tā. Ja pavērosim pašnāvību un to mēģinājumu statistiku, kļūs skaidrs, ka korelācija ir nenozīmīga, viļņa nav. Tātad iemesli meklējami nevis jaunmodīgās spēlēs, bet gan vecumvecās problēmās — bērnu spējā uzticēties vecākiem."
