Viedoklis

ASV un ES atsauc atmiņā Baltijas valstīs dzīvojošo krievu tiesības

© SputnikЖурналист Сергей Перепелица
Журналист Сергей Перепелица - Sputnik Latvija
Līdz 2009. gadam Lietuvā bija spēkā likums "Par mazākumtautībām", kas garantēja ne tikai krievu, bet arī poļu, baltkrievu, ukraiņu un vēl gandrīz pusotra simta Lietuvā dzīvojošo tautību pārstāvju tiesības.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Lietuviešu eksperts Sputnik Lietuva radio ēterā Sergejs Perepeļica izteicis savu viedokli par to, kāpēc tieši tagad ASV iesaka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdībām izvēlēties lojālāku attieksmi pret krieviem un citām Baltijas valstu mazākumtautībām.

"Līdz šim Latvija un Igaunija pretojas tā saucamo nepilsoņu jautājuma risinājumam, lai arī par to atklāti runā pat Brisele. Savukārt Lietuva, kura gan atrisinājusi šo problēmu, piešķirot nulles pilsonību, visu neatkarības gadu laikā pret krieviem izturējusies nevērīgi, dēvējot tos par "netitulētās nācijas" pārstāvjiem. Ar tādu attieksmi pret mazākumtautībām Baltijas valstu valdības pašas ir sagatavojušas augsni neapmierinātībai," – Sputnik Lietuva radio ēterā pastāstīja Sergejs Perepeļica.

Līdz 2009. gadam Lietuvā bija spēkā likums "Par mazākumtautībām", kas garantēja ne tikai krievu, bet arī poļu, baltkrievu, ukraiņu un vēl gandrīz pusotra simta Lietuvā dzīvojošo tautību pārstāvju tiesības. Šis likums viņiem garantēja nacionālās identitātes un kultūras saglabāšanu, dāvāja iespējas saņemt izglītību dzimtajā valodā. 2009. gadā likuma darbība beidzās, un tolaik pie varas esošie konservatori un liberāļi negribēja pagarināt tā darbības tēmiņu.

Пассажир с багажом в зале ожидания аэровокзала - Sputnik Latvija
Eksperts: krievvalodīgie Latvijā nejūtas kā mājās

Eksperts pievērsa uzmanību faktam, ka līdztekus Lietuvas valdība uzsākusi mazākumtautību skolu slēgšanas procesu, aizbildinoties ar skolu izglītības sistēmas reorganizāciju. Rezultātā no 34 krievu skolām, kas darbojās Lietuvas galvaspilsētā 1991. gadā, kad valsts ieguva neatkarību, bija plānots saglabāt tikai 23 mācību iestādes ar krievu mācību valodu – 3 ģimnāzijas, 14 pamatskolas un 6 bērnudārzi ar sākumskolas klasēm.

Taču pēc tam, kad pērn tika slēgta Centra skola, turklāt šogad plānots slēgt Vecpilsētas skolu, Viļņā paliks 18 mācību iestādes, kurās tikai 30% priekšmetu tiek pasniegti krievu valodā.

"Pedagogi, audzēkņi un viņu vecāki uzsākuši protesta akcijas pret krievu skolu iznīcināšanu, taču varasiestādes turpina buldozeru reformu. Un pēc tam brīnās, kāpēc socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka gandrīz 70% mazākumtautību pārstāvju un pat aptuveni 20% lietuviešu pauž simpātijas Krievijai un tās valdībai. Pat pieticīgākie aprēķini liecina, ka tāds viedoklis ir gandrīz ceturtajai daļai Lietuvas iedzīvotāju," – uzsvēra Perepeļica.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала