Politiķis aicina paplašināt Dāniju uz Vācijas teritorijas rēķina

Pēc politiķa teiktā, nekas vēsturē nav statisks, un tas būtu kaut kas pilnīgi jauns, ja robežas nemainītos.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Viens no labējās Dānijas Tautas partijas (DF) līderiem apšaubījis pastāvošo robežu ar Vāciju, paziņojot, ka kādu dienu dāņi varētu atgūt Šlēsvigu, ziņo aģentūra LETA.

"Mēs vēlētos Dāniju līdz Eiderai. Tā vienlaikus ir cerība un sapnis," — televīzijas intervijā ceturtdienas vakarā paziņoja DF priekšsēdētāja vietnieks Sērens Espersens.

Kā vēsta laikraksts "Nordschleswiger", viņš intervijā arī apgalvojis, ka līdzīgi domājot arī Vācijas ziemeļos dzīvojošie dāņi.

"Tā jādomā arī dāņu minoritātei. Pretējā gadījumā es neko nesaprotu," — norādīja Espersens, kas ieņem arī Dānijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja amatu.

"Protams, es negaidu tanku karu kaimiņvalstī. Es to nevēlos,"- piebilda politiķis.

Taču, kad viņa izteikumi parādījās vācu laikrakstā "Die Welt" un aģentūras DPA ziņās, Espersens centās mazināt to nozīmi, norādot, ka televīzijas intervijā teiktais uztverams vien puspajokam.

Sarunā ar aģentūru "Ritzau" dāņu politiķis paziņoja, ka reakcija uz viņa izteikumiem esot "bezjēdzīga". "Esmu visai pārliecināts, ka pamanījāt manas šķelmīgās acis," — piebilda Espersens.

Intervijā televīzijas kanālam DK4 viņš skaidroja, ka Dānija nav izmantojusi iespēju pēc Otrā pasaules kara atgūt šo provinci.

"Pēc 1945. gada mēs taču būtu varējuši, tikai pirkstu pakustinot, Dānijai atgūt visu Šlēsvigu," — sacīja politiķis. "Angļi un franči bija tam gatavi, jo viņi gribēja satriekt Vāciju, cik vien iespējams, taču dāņi pateica "nē" robežu grozīšanai."

 No XI gadsimta līdz pat Napoleona kariem Dānijas dienvidu robežu iezīmēja Eideras upe, kas šķērso Vācijas ziemeļus no Teninges pie Ziemeļjūras līdz Ķīlei Baltijas jūras krastā. Tagad upe plūst aptuveni 60 kilometrus uz dienvidiem no pašreizējās Dānijas robežas.

Latvija joprojām pieder pie Austrumeiropas - Sputnik Latvija
Strīdi par Latvijas piederību

XIX gadsimtā ap Šlēsvigu samezglojās tik komplicēts starptautiskais konflikts, ka, kā vēsta anekdote, pat toreizējais Lielbritānijas premjerministrs lords Palmerstons atzinis, ka neviens to īsti neizprotot. 

"Tikai trīs cilvēki ir patiesi izpratuši Šlēsvigas-Holšteinas jautājumu," — esot sacījis britu premjers. "Princis konsorts, kas ir miris, kāds vācu profesors, kas sajucis prātā, un es, kas esmu visu par to aizmirsis."

Versaļas līgumā, ar kuru noslēdzās Pirmais pasaules karš, Vācija un Dānija vienojās strīdus teritorijās sarīkot referendumu. Kamēr Ziemeļšlēsvigas iedzīvotāji 1920. gada plebiscītā nobalsoja par apvienošanos ar Dāniju, Centrālā Šlēsviga izšķīrās par labu Vācijai. 

Savā intervijā Espersons izteicās, ka neuzskata šo robežu par mūžīgu, lai gan līdz tās izmaiņām var nākties gaidīt pat 15 paaudzes.

Украинский историк, политолог Ростислав Ищенко - Sputnik Latvija
Viedoklis
ES pret ASV, Luksemburga pret Ungāriju, jeb Karš par vērtībām

Tikmēr Kopenhāgena jau norobežojusies no Espersena izteikumiem.

"Kā labi zināms, tā nav Dānijas vai dāņu valdības politika," — sarunā ar DPA uzvēris ārlietu ministrs Anderss Samuelsens.

Savukārt Šlēsvigas Vēlēšanu organizācija (SSW), kas pārstāv Vācijas dāņu minoritāti, paziņojusi, ka DF politiķa ideja esot populistiska, nereāla un nesavlaicīga. Šādas prasības ir "bīstama spēlēšanās ar desmitgadēm ilgo robežmieru, ko esam sasnieguši pēc gadsimtiem ilgiem vācu un dāņu konfliktiem," — norādījis SSW līderis Larss Harmss.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала