RĪGA, 24. februāris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Vakarējos svētkus, Tēvijas aizstāvja dienu Latvijā svin vien retais. Oficiāli. Neoficiāli, tā sakot, "pagaldē" to atzīmē pat Latvijas armijā. Tomēr ziedus pieminekļa pakājē noliek tikai Krievijas un Baltkrievijas diplomāti un daži sabiedriskie darbinieki.
Maršruts, pa kuru šajā dienā Rīgā soļo Krievijas diplomāti, zināms daudziem — tas nav mainījies daudzus gadus. Vispirms vēstniecības darbinieki noliek ziedus pie pieminekļa Latvijas atbrīvotājiem Pārdaugavā, pēc tam — garnizona kapos, kur apbedīti tie, kas ziedojuši savas dzīvības Rīgas atbrīvošanai no fašistiem 1944. gadā.
Abas ceremonijas nav ilgas, tās rit bez garām uzrunām. Abās Krievijas un Baltkrievijas vēstniecību pārstāvjiem pievienojas nelielas vietējo iedzīvotāju grupas — tie, kuru acīs padomju karavīri joprojām ir aizstāvji. Viņi piemiņas dēļ var iziet no mājām vēsā dienā, nopirkt ziedus un atnākt pie pieminekļa vai uz kapiem.
Pie pieminekļa Latvijas atbrīvotājiem vēstniecību darbiniekiem pievienojušies aptuveni simt cilvēki. Garnizona kapos — vairāki desmiti.
— Krievijas galvenā bagātība ir nevis nafta un gāze, bet gan krievu karavīrs — pirms nolikt ziedus garnizona kapos Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs pastāstīja Sputnik. — Stāsta, ka man piederot frāze par to, ka Krievijai ir tikai divi sabiedrotie: Krievijas armija un Krievijas Jūras kara flote. Es to patiešām esmu teicis un piekrītu tai. Tomēr neesmu šīs frāzes autors — tā pieder imperatoram Aleksandram III. Ne velti viņu dēvēja par miera nesēju — viņš iniciēja pirmās pārrunas par atbruņošanos Eiropā. Tās beidzās bēdīgi, ar Pirmo pasaules karu. Un tomēr viņš, imperators, kurš cienīja armiju, mēģināja novērst karu. Savukārt spēcīgākais ierocis ir tautas labklājība. Ja tauta atbalsta valdību, tās cieņa ir saudz spēcīgāka nekā jebkādi uzbrukuma un aizstāvēšanās ieroči. Tāds bruņojums ir pa kabatai pat nelielām valstīm.
