No patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas Latvijā pagaidām palikuši pieci cilvēki

© AFP 2023 / Gabriel BouysБеженцы в итальянском порту Кальяри
Беженцы в итальянском порту Кальяри - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija "nav izdarījusi mājasdarbu" – tā nav sniegusi pietiekami objektīvu un vispusīgu informāciju pārvietojamajiem patvēruma meklētājiem par to, kas viņus šeit sagaida.

RĪGA, 22. februāris – Sputnik. No Eiropas Savienības īstenotās patvērumu meklētāju pārvietošanas programmas Latvijā patlaban palikuši pieci cilvēki – viena trīs cilvēku ģimene un divi patstāvīgi patvēruma meklētāji, no kuriem viens jau tuvākajā laikā plāno valsti pamest, informē aģentūra LETA, atsaucoties uz intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītājas Sandras Zalcmanes stāstīto.

Bēgļi. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Bēgļa bēdas: Tariks pametis Latviju un atkal atgriezies

Sandra Zalcmane noliedza, ka patvēruma meklētāji, kuri piekrīt pārvietošanai uz Latviju, jau sākotnēji šo zemi izvēlas tikai kā tranzītvalsti. Lielākā problēma esot tajā, ka cilvēki, kuri tiek atvesti uz Latviju, ļoti maz zina par šo valsti, un viņiem dotie trīs mēneši nav pietiekams laiks, lai sagatavotos patstāvīgai dzīvei. Pirmais, kas šokē, ir salīdzinoši skarbais Latvijas klimats, kura dēļ daudzi patvēruma meklētāji šeit saslimst, pastāstīja Zalcmane.

Biedrības vadītājas skatījumā, Latvija "nav izdarījusi mājasdarbu", proti, tā nav sniegusi pietiekami objektīvu un vispusīgu informāciju pārvietojamajiem patvēruma meklētājiem par to, kas viņus šeit sagaida. Turklāt patvēruma meklētāju informētības līmenis par Latviju esot ļoti atkarīgs arī no valsts, no kuras tie tiek pārvietoti. Proti, no Grieķijas uz Latviju pārvietotie patvēruma meklētāji ir lietas kursā par to, kas viņus šeit sagaida, turpretim cilvēki, kuri atvesti no Itālijas un Turcijas, ir vāji informēti par dzīves apstākļiem mūsu valstī, skaidroja nevalstiskās organizācijas vadītāja.

"Protams, cilvēks atbrauc, un viņa gaidas ir daudz augstākas, nekā mēs varam dot. Mūsu valsts ir tik bagāta, cik ir. Mēs kā sociālie darbinieki šobrīd tiešām "dzēšam ugunsgrēku", lai cilvēki ziemas periodā iegūtu gan apģērbu, gan saņemtu dažāda veida palīdzību," – norādīja Zalcmane.

Bēgļi. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
No Latvijas prom devušies visi bēgļi, kuriem nācies pamest Muceniekus
Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" pārstāve atzina, ka, lai risinātu minētās problēmas, Latvijai galvenokārt vajadzētu skaidri definēt savu politisko nostāju – "vai mēs atbalstām šos cilvēkus un tiešām iekļaujam viņus sabiedrībā, vai arī uzņemam un palaižam dzīvē – tās ir divas atšķirīgas lietas". Ja Latvija grib paturēt šos cilvēkus un iekļaut sabiedrībā, tad viņiem, pirmkārt, ir jādod ilgāks sagatavošanās laiks par trim mēnešiem, otrkārt, šie patvēruma meklētāji ir pilnīgāk jāatbalsta gan materiāli, gan mājokļa jautājumā, gan valodas apmācībā, bez kuras praktiski nav iespējams strādāt.

Zalcmane atzina, ka situācija ar patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā ierodas ārpus ES īstenotās pārvietošanas programmas, ir krietni atšķirīga – šie cilvēki vairāk spēj novērtēt to, ka valsts viņiem piešķir patvērumu, un arī biežāk izvēlas palikt Latvijā. Pēc Zalcmanes stāstītā, gada laikā Latvija ir integrējusi četras šādas ģimenes, kuras mūsu valstī bija nonākušas ārpus ES īstenotās patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas, un visās šajās ģimenēs ir vairāki bērni.

Ziņu lente
0