RĪGA, 21. februāris — Sputnik. Postimees žurnālistu izmeklēšanas redakcijas vadītājs Risto Berendsons sagatavojis materiālu "Maile Repsa kļuvusi par Krievijas propagandas upuri", nepārbaudot nevienu politiķes izteikumu un pārkāpjot vienu no galvenajiem žurnālistikas noteikumiem – dot vārdu apsūdzētajam.
Sputnik Igaunija publicēja divas ekskluzīvas intervijas, ko portālam sniedza Maile Repsa. Viena no tām bija veltīta Holokaustam – "Repsa: politiķi patlaban noskaņo cilvēkus vienu pret ptru", otrā – igauņu valodas apgūšanas sistēmai krievu skolās – "Repsa: krievu skolām pašām jāizlemj, kā mācīties igauņu valodu".
Šajā jautājumā Igaunijas izglītības ministre paziņoja izdevumam, ka tādas intervijas viņa neesot devusi un ar Sputnik nav sarunājusies. Sputnik Igaunija min faktus, kas pierāda portāla vārdu patiesīgumu.
Maile Repsa skaidro Postimees, ka materiāls par Holokaustu acīmredzot esot parādījies pēc viņas vizītes Tallinas ebreju skolā, kur viņa sniegusi interviju kopienas avīzei.
"Mums līdzās stāvēja armēņu vai azerbaidžāņu ārienes meitene ar diktofonu rokās. Domājams, viņa ir raksta autore," – paziņoja ministre un piebilda, ka viņas sarunu kopienā portāls pasniedzis kā savu interviju.
Blefs, vārdi un fakti
Patiesībā Sputnik Igaunija žurnālisti pasākumā skolā nepiedalījās, un redakcijā nestrādā neviena žurnāliste, kas atbilstu ministres minētajam aprakstam. Interviju par savu attieksmi pret Holokaustu Repsa sniedza portālam Rahumes kapos, ko apstiprina tās laikā veiktais video ieraksts. Tajā skaidri dzirdams, kā žurnālists nosaucis izdevumu, kurā strādā, pirms uzdot jautājumu.
Otru interviju par skolu reformu, ko ministre deva Sputnik Igaunija tālruņa sarunā, viņa arī nodēvējusi par viltojumu. Pēc viņas vārdiem, viņai esot piezvanījis kāds vīrietis, stādījies priekšā kā Maksims, teicis, ka viņš ir žurnālists un lūdzis "nosūtīt viņam plānus par apmācību igauņu valodā krievvalodīgajās skolās. Ministre taisnojās, ka nez kāpēc esot viņu uzskatījusi par Pirmā Baltijas kanāla reportieri.
Sputnik Igaunija žurnālists patiešām zvanīja ministrei, lai uzdotu jautājumu par igauņu valodas mācībām krievu skolās, taču ministres telefons neatbildēja. Vakarā Repsa pati pārzvanīja Sputnik Igaunija un viņas saruna ar žurnālistu (kurš stādījās priekšā sarunas sākumā) tika ierakstīta. Šo audio ierakstu Sputnik Igaunija publicēja savā portālā.
Šķiet apšaubāmi, ka izglītības ministre nevarētu atcerēties, kur, kad, kādos apstākļos un kam devusi interviju. Dīvaini ir arī tas, ka pēc janvārī publicētajiem materiāliem redakcija nav saņēmusi nevienu protestu vai pretenziju no politiķes vai jebkādas citas puses.
Par meliem, propagandu un "izmeklēšanu"
Visā šajā stāstā šaubas rada arī fakts, ka pieredzējušais Postimees žurnālists, izmeklēšanas redakcijas vadītājs Risto Berendsons, gatavojot materiālu, kurā ar Mailes Repsas starpniecību apsūdz Sputnik melos un faktu sagrozīšanā, pats ir pārkāpis žurnālista pirmo noteikumu – dot vārdu arī pretējai pusei.
Viena vienīga telefona saruna ar Sputnik Igaunija redakciju būtu visu noskaidrojusi, jo redakcijas rīcībā ir sarunu video un audio ieraksti, pie tam nebūtu grūti iesniegt arī ienākošo telefona zvanu izdruku. Taču Postimees atklāti atsakās no objektivitātes noteikuma. Sputnik Igaunija redakcija uzskata, ka tā noticis tāpēc, ka publikācijas mērķis ir nevis sniegt patiesu informāciju, bet gan izplatīt propagandiskās nostādnes, ko sagatavojusi Drošības policija.
Redakcijas uzmanību piesaistīja ministra un žurnālista publiskā atzīšanās par to, ka Drošības policija ieteikusi valdības locekļiem, valsts amatpersonām un politiķiem nesazināties ar valdībai nepatīkamā Sputnik Igaunija darbiniekiem. Maile Repsa paziņoja raksta autoram, ka ir informēta par "valsts amatpersonām un politiķiem sniegtajiem ieteikumiem izvairīties no sarunām ar Krievijas propagandisko izdevumu." Postimees īpaši izceļ šos KaPo ieteikumus, tāpēc gribot negribot nākas izdarīt secinājumu par vārda brīvības trūkumu Igaunijā un apšaubīt dažu mediju publicēto informāciju.
