RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Federālā Drošības dienesta kolēģijas sēdē apkopojis aizvadītā gada darbības rezultātus un nospraudis prioritāros uzdevumus 2017. gadam, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Kremļa preses dienesta sniegto informāciju.
NATO paplašināšanās
Krievijas valsts vadītājs pievērsa uzmanību vairākiem aspektiem, kas apdraud valsts nacionālo drošību. To starpā ir gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski faktori. Piemēram, Krievijas prezidents savā uzrunā pievērsa uzmanību NATO paplašināšanās jautājumam.
NATO paplašināšanās tiek veikta ar mērķi apturēt Krieviju kā alianses galveno apdraudējumu, paziņoja Vladimirs Putins.
"NATO samitā pagājušā gada jūlijā Varšavā pirmo reizi kopš 1989. gada Krievija tika atzīta par alianses drošības galveno apdraudējumu, un tika pasludināts, ka NATO jaunā misija ir tās apturēšana. Ar šo mērķi tiek veikta bloka tālākā paplašināšana. Tā gan tika veikta iepriekš, taču tagad ir atrasts cits, pēc viņu domām, nopietnāks pamatojums," — atgādināja Putins.
Krieviju pastāvīgi provocē un cenšas iesaistīt konfrontācijā. Nepārtraukti rit mēģinājumi iejaukties valsts iekšējās lietās, norādīja Krievijas valsts vadītājs šajā jautājumā.
"Mūs pastāvīgi provocē un cenšas iesaistīt konfrontācijā, nepārtraukti ir mēģinājumi iejaukties mūsu iekšējās lietās ar mērķi destabilizēt sabiedriski politisko situāciju pašā Krievijā," — uzsvēra valsts prezidents.
Konflikti Tuvajos Austrumos un Ukrainā
Tāpat viņš atgādināja, ka vairākās Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīs rit konflikti ar teroristiskajiem grupējumiem, faktiski — armijām, kas saņem gan slēptu, gan atklātu atbalstu no dažu valstu puses.
"Aizvadītajā gadā situācija pasaulē nav stabilizējusies, nav kļuvusi labāka. Gluži pretēji — daudzi pašreizējie izaicinājumi un draudi ir saasinājušies, pastiprinājusies militāri politiskā un ekonomiskā sāncensība globālo un reģionālo ietekmes centru, atsevišķu valstu starpā. Vairākās Tuvo Austrumu, Āzijas, Āfrikas valstīs turpinās asiņaini konflikti, tajos aktīvi piedalās starptautiskie teroristiskie grupējumi. Faktiski tās ir teroristiskas armijas, kas saņem slēptu, bet dažkārt arī atklātu atbalstu no dažu valstu puses," — norādīja Putins.
FDD kolēģijas sēdē tika izskatīta arī situācija Ukrainā.
Kijeva saasina situāciju Donbasā ar mērķi izjaukt Minskas vienošanos. Kijevas valdība cer uz problēmas risinājumu ar spēku, jo acīmredzami nav gatava miermīlīgam konflikta risinājumam Ukrainā, norādīja Vladimirs Putins.
"Pēdējā laikā mēs novērojam nopietnu situācijas saasināšanos Ukrainas dienvidaustrumos. Šo mēģinājumu, situācijas saasināšanās mērķis ir nepārprotams — izjaukt "Minskas vienošanās". Pašreizējā Ukrainas valdība acīmredzami nav gatava miera ceļā risināt sarežģīto problēmu un cer uz risinājumu ar spēku," — pavēstīja Krievijas prezidents.
Krievijā satraukumu rada arī Kijevas mēģinājumi organizēt teroraktus un diversijas Krievijas teritorijā.
"Tiek atklāti runāts arī par diversiju organizāciju, teroraktiem un graujošu darbību Krievijas teritorijā. Mūs tas satrauc," — piebilda Putins.
Viņš uzsvēra, ka šie faktori prasa īpašu uzmanību un spēku koncentrāciju no varasiestāžu puses.
Valsts vadītājs atgādināja, ka Krievijas specdienestiem izdevies jūtami kavēt noziedzīgo darbību, par ko liecina 2016. gada rezultāti.
Pērnā gada augustā FDD novērsa vairākus Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes gatavotus teroraktus, kas bija vērsti pret svarīgiem infrastruktūras objektiem Krimā. Ar to palīdzību bija plānots destabilizēt sociāli politisko situāciju vēlēšanu priekšvakarā. Krimināllietā par teroraktu gatavošanu aizturēti septiņi cilvēki.
Viens no FDD galvenajiem uzdevumiem ir pretošanās terorismam. Aizvadītajā gadā Krievijā novērsti vairāk nekā 40 teroristu uzbrukumi, par kuru upuriem varēja kļūt tūkstošiem cilvēku; likvidēti vairāk nekā 140 teroristi, to starpā — 24 bandītisko grupējumu vadītāji, aizturēti vairāk nekā 900 kaujinieki un viņu līdzzinātāji.
Krievijas Federālais drošības dienests pievērš uzmanību vervētāju mēģinājumiem ievilkt Krievijas iedzīvotājus kaujinieku rindās. Pērn pārtraukta 34 teroristu vervētāju darbība, aizkavēta 86 valsts pilsoņu izbrauksāna uz ārzemēm ar mērķi iestāties ārvalstu ekstrēmiskajos un teroristiskajos grupējumos.
