RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Par godu padomju karaspēka izvešanas gadadienai no Afganistānas, Sputnik nolēma atsaukt atmiņā tālaika sarežģītās vēstures lappuses.
1989. gada februāra vidū pēdējā Padomju armijas bruņutehnikas kolonna šķērsoja Draudzības tiltu no Afganistānas uz Uzbekijas PSR.
Pēc tam Draudzības tiltu pārdēvēs par Hairatona tiltu, pie varas Afganistānā nāks "Taliban" un pie neatkarīgās Uzbekistānas robežas izaugs nepārvarama barjera. Mūsdienās Hairatona tilts ir vienīgā artērija, kas saista Afganistānu un Uzbekistānu un atgādina tālaika karu.
Par dienestu Afganistānā, par karu un piemiņu Sputnik Uzbekistāna korespondents aprunājās ar veterāniem un ekspertiem. Viņu stāstu pārpublicējis Sputnik Lietuva.
Aksakalu izbrīns
Afganistānas kara veterāns rakstnieks Emīrs Ribaks stāsta, ka viena no atmiņām par dienestu ADR (Afganistānas Demokrātiskajā Republikā — tā valsts saucās tolaik) ir saistīta ar aksakalu izbrīnu par to, kā izdodas iekārtoties padomju karavīriem.
"Aksakali bija pārsteigti, kad armijas daļa pusgadu bija pavadījusi nomalē pie ceļa ar laukakmeņiem, dzīvei nepiemērotā vietā. Tīrība un kārtība, nekādu akmeņu un laukakmeņu, iestādīti kociņi un tā tālāk. Kā viņi klakšķināja mēles un žestikulēja pārsteigumā par redzēto."
Tiesa, drīz vien prieks vietējo iedzīvotāju sejās pazuda, stāsta rakstnieks.
"Prieks un jautrība viņu sejās bija līdz brīdim, kad mūs sūtīja meklēt ieročus, munīciju un ar jaunās varas politiku neapmierinātos dumpiniekus. Viesmīlību un smaidus tūlīt nomainīja traģiskas maskas," — turpina Afganistānas kara veterāns.
Svarīgākais un, šķiet, visstrīdīgākais jautājums par karu Afganistānā: vai vispār vajadzēja ievest padomju karaspēku? Emīrs Ribaks uz šo jautājumu atbild vienkārši — nevajadzēja.
"Karaspēju ievest nevajadzēja. Jebkura palīdzība — ieroči, munīcija, padomnieki Afganistānai. Ja mūsu padomnieki palīdzējuši izplānot operāciju, tā ir jūsu valsts, jākaro jūsu karavīriem, nevis mums — padomju kareivjiem. Jāprot vienoties ar konfliktā iesaistīto pusi," — viņš uzskata.
Ienaidnieki no studentiem
Viens no padomju armijas galvenajiem ienaidniekiem bija kustība "Taliban", kas dažus gadus pēc padomju karaspēka izvešanas no Afganistānas sagrāba varu valstī.
Politologs, Lomonosova vārdā nosauktās MVU profesors Andrejs Manoilo pastāstīja Sputnik Uzbekistāna korespondentam, ka sākotnēji "Taliban" izveidojuši radikālo islāma ideju piekritēji un Pakistānas izlūkdienests. Cilvēkus — galvenokārt jauniešus — vervēja mošejās un medrešu studentu vidū. Pat vārds "talib" tulkojumā nozīmē "students". No etniskā viedokļa nodaļas pamatā veidoja puštuni.
Galu galā "Talibans" sagādāja grūtības saviem radītājiem. Eksperts pastāstīja, ka pašlaik grupējumā ir vairākas frakcijas, kas darbojas gan Afganistānā, gan Pakistānā. Šīs grupas uztur sakarus, taču nekādus globālus mērķus nav nospraudušas.
"Lai arī talibu kustība iekļauta teroristisko grupējumu sarakstā, tā nav panislāmiska. Talibu mērķi un izdevumi neiziet ārpus Afganistānas un Pakistānas," — paskaidroja Manoilo.
Pēdas un atmiņas
Emīrs Ribaks ir pārvarējis kara radīto stresu, pateicoties jogai, ar ko nodarbojies kopš bērnības, taču daudzus cilvēkus šis stress ir salauzis.
"Karš nozīmē tuvinieku izlietās asinis un pat neatgūstamu zaudējumu uz visiem laikiem. Tās ir šausmīgas bēdas. Pie tam fiziskie ievainojumi un psiholoģiskais stress ir salauzuši cilvēkus, un viņi vienkārši nodzērās vai nopīpējās, lai glābtos no kara murgiem. Mani no šiem pārdzīvojumiem glāba tas, ka kopš bērnības esmu nodarbojies ar jogu un vēlāk nodarbības atjaunoju," — atceras rakstnieks.
Savukārt masu atmiņā karu atceras vien retais, ar nožēlu piezīmē Dmitrijs Pučkovs, blogeris un tulkotājs, kurš turklāt atmasko mītus par tālaika notikumiem Afganistānā.
"Cilvēki patur prātā tikai to, ko viņiem stāsta televizors. Ja tas neko nestāsta par karu Afganistānā, viņi to aizmirst. Atceras tikai dalībnieki," — uzsver blogeris, kurš tīmeklī darbojas ar segvārdu Goblins.
Arī pieminekļu Afganistānas kara dalībniekiem ir daudz mazāk nekā citu kara monumentu. Jauni pieminekļi tiek veidoti, galvenokārt pateicoties pašu karavīru un veterānu organizāciju ziedojumiem. Piemēram, piemineklis Čirčikā, kas tika atklāts par godu karaspēka izvešanas no Afganistānas 28. gadadienai, tika atjaunots par veterānu organizāciju līdzekļiem un ziedojumiem.