Pie LU Akadēmiskā centra Rīgā Vienības gatvē, gatavojoties centra otrās kārtas celtniecībai, atrakti 17. gs. zviedru nocietinājumu fragmenti jeb Kobrona skansts sistēma.
Atraktie fragmenti, pēc arheologu liecībām, saskan ar 1706.gada Kobronskansts plānu. Kobrona vārdu nocietinājums ieguva, pateicoties tā cēlājam, zviedru armijas pulkvedim Samuelam Kobronam.
Nocietinājuma vēsture sākās 1621. gadā, kad zviedru karaļa Gustava Ādolfa armija aplenc Rīgu. Savu stratēģisko nozīmi nocietinājums saglabā līdz pat 19. gs. vidum. Pēdējo reiz kā nocietinājums tas izmantots 1851. gadā Krimas kara laikā. Vēlāk šajā apvidū tiek uzsākta apbūve.
Pilsētpētnieka Roberta Vīcupa rīcībā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāls ar karti, kurā vēl attēlots aprakstā minētais nocietinājums.
