RĪGA, 11. februāris — Sputnik. Polijas Nacionālās drošības birojs iepazīstinājis ar valsts jūras drošības stratēģisko koncepciju, kurā ņemti vērā draudi, ko, pēc dokumenta autoru domām, rada Krievija.
Stratēģijas autori iesaka veidot Polijā vidēja skaitliskuma Jūras kara floti (JKF), kas spētu funkcionēt lielā attālumā no teritoriālajiem ūdeņiem sadarbībā ar lielām flotēm. Viņi atzīmē, ka Polijas flotei jābūt modernai, jāatbilst sabiedroto spēku prasībām un vienlaikus tajā jāsamazina militārā potenciāla nepieciešamajam līmenim neatbilstošo kuģu skaits.
Militārpersona atgādināja, ka 1946. gadā Padomju Savienība nodeva Polijai 23 kuģus: 9 tralerus, 12 jūras medniekus, divus torpēdu kuterus un divas zemūdenes. No 1955. līdz 1991. gadam Polijas Tautas Republika bija Varšavas līguma locekle, un 1999. gadā valsts iestājās NATO.
"Polijas Republikas jūras kara spēki, maigi sakot, ir vieni no visvairāk novecojošajiem. 2012. gadā PR JKS bija 41 karakuģis. To vidu: piecas zemūdenes, divas fregates un korvete. Pie tam viena no zemūdenēm ir padomju ražojums, četras — zviedru zemūdenes, no kurām jaunākajai apritējuši 40 gadi. Tas ir, zemūdenes ir kaujas gatavībā tikai uz papīra. Vidēju izmēru karakuģa būve ilgst aptuveni piecus gadus. Šādos apstākļos pēc 2018. gada Polijas flote nespēs pildīt savus uzdevumus," — atgādināja admirālis.
Viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka jāuzceļ trīs zemūdenes, trīs krasta apsardzes kuģi, trīs kuģi ar atmīnēšanas funkcijām trīs traļi, divi glābēji, divi radioelektroniskās izlūkošanas kuģi un septiņi sagādes kuģi; jāiekārto divas jūras kara bāzes — Gdiņā un Svinoujscē.
"10 gadu laikā šajos būvdarbos jāiegulda līdz 10 miljardi ASV dolāru. Taču naudas trūkuma dēļ šī nacionālā programma netiks pieņemta, jo poļi vēl nav norēķinājušies ar amerikāņiem par iznīcinātājiem F-16. Pieņemamie lēmumi pārsniedz ekonomiskās un finansiālās iespējas. Pat saīsināts Polijas kuģubūves programmas variants periodam līdz 2030. gadam ir grūti sasniedzams lielo tēriņu dēļ. Kā mēdz teikt, poļu tauta var palikt bez biksēm, un par to vainos savus likumdevējus un izpildvaru," — uzskata Valujevs.
Viņs atzīmēja, ka "poļiem atbildības zona NATO noteikta Baltijas jūrā, bet mērķis — virskundzība Baltijas jūrā."
"Taču šiem nolūkiem Polijai naudas nav, kuģubūves programmas īstenošana ilgs vairākus gadu desmitus. Tas ir nereāls uzdevums. Pie tam, ja vērtēsim poļus kā jūrniekus, viņiem par lielu kaunu jāsaka, ka īsti labi jūrnieki viņi nav. Pieņemsim, ka Krievijas JKF tiks dots uzdevums iznīcināt jau uzbūvētos kuģus, ko plānots iekļaut Polijas flotē līdz 2030. gadam. Tas nebūs sarežģīti," — admirālis pauda pārliecību.
"Polijas JKS, kas NATO atbild par Baltijas jūru, ir bēdīgā stāvoklī. Taču novecošanas problēma ir raksturīga arī Krievijas JKF, piemēram, Baltijas flotei. Tāpēc ir ļoti pareizi, ka pie mums pieņemta un tiek izpildīta bruņojuma atjaunošanas programma līdz 2020. gadam," — piebilda Vladimirs Valujevs.
