RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Neskatoties uz Latvijas un Igaunijas sniegto atšķirīgo finansiālo atbalstu, abu valstu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem dzimst mazāk bērnu nekā latviešiem un igauņiem, stāsta LTV7 raidījums "Personīga lieta".
Igaunija: valsts palīdzība
"Mums ir ļoti tradicionāla sabiedrība, un tā arī nosaka bērnu skaitu ģimenē. Dzīve ir nestabila. Un tam nav nekāda sakara ar to, cik ir bērnu tavā ģimenē. Šodien darbs ir. Rīt — vairs ne. Šodien tev ir attiecības ar kādu, ar kuru audzināt bērnu. Bet jau rīt šī cilvēka nav. Un tomēr ļaudis vēlas, lai viņiem būtu divi un trīs bērni. Faktiski ir viens vai divi, taču vidēji tomēr divi," — pastāstīja Tatjana Valdeka, bērnudārza Līkuri direktore Tallinas krievvalodīgajā rajonā Lasnamē.
Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Audzināšanas un ģimenes nodaļas vadītāja Hanna Vseviova atšķirību dzimstībā skaidro arī ar darba tirgus īpatnībām. Krievvalodīgie biežāk nodarbojas ar tādu darbu, ar kuru ir grūti veiksmīgi savienot ģimenes dzīvi.
"Šī tendence mums ir zināma. Taču atšķirības starp igauņu un krievu ģimenēm ir ļoti mazas. Un tā nav īpāsi liela problēma Igaunijā. Igaunijas valdība ir veikusi virkni pasākumu, lai ģimenes justos labāk aizsargātas," — norāda Vseviova.
Pēc viņas teiktā, kopš šī gada jūlijā izmaksas kļūs lielākas — ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērni, maksās aptuveni 500 eiro.
"Tiks izveidotas labākas bērnu aprūpes iespējas. Sistēma kļūs elastīgāka, un mēs ļoti ceram, ka šīs pārmaiņas palīdzēs gan krievvalodīgo ģimenēm, gan citām ģimenēm, kuras nejūtas pietiekami pasargātās Igaunijā," — teica Vseviova.
Urbānismam izdabājot
Savukārt Tallinas universitātes Demogrāfijas centra darbinieki LTV7 paskaidroja, ka nedz profesija, nedz labklājība tieši neietekmē bērnu skaitu ģimenē. Kā atzīmē pētnieki, dzimstība krievu ģimenēs Igaunijā sāka kristies jau pēc Otrā pasaules kara, kad krievu valodas un krievvalodīgo statuss bija citāds. Kā rāda statistika, krievi galvenokārt mitinās pilsētās, un tur dzimstība ir zemāka nekā laukos, kur ir lielāks skaits daudzbērnu ģimeņu.
Vēl viens negatīvās tendences faktors — ne igauņiem, ne latviešiem nav iebildumu pret ārlaulības bērniem. Precīzas statistikas nav, taču demogrāfi pievērsuši tam uzmanību gan Tallinā, gan Rīgā.
"Iespējami arī citi skaidrojumi, kas saistīti ar atšķirībām kultūrā un tradīcijās. Statistikas dati liecina, ka krievvalodīgie parasti precas, un pēc tam laiž pasaulē bērnus. Savukārt igauņu ģimenēs laulība nav tik svarīga," — norāda Vseviova.
Latvija: tautības izvēle
Pēc Latvijas CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieces Baibas Zukulas teiktā, latvietes biežāk dzemde otro un trešo bērnu, savukārt krievu sievietes — retāk.
"Esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību vientuļiem vecākiem — pilsētā tādu ir vairāk. Protams, ja cilvēks viens audzina bērnu, diez vai viņam būs daudz bērnu," — saka Zukula.
Viņa norādīja, ka pērn bija vērojams pavērsiena punkts — jaundzimušo latviešu bija vairāk nekā mirušo. Zukula paskaidroja, ka pieaugums bijis negatīvs, taču pērn bērnu skaits, kam pēc dzimšanas norādīta tautība "latvietis", 60 cilvēkiem pārsniedza mirušo skaitu ar tādu pašu ierakstu.
"Visām pārējām tautībām saglabājies negatīvs rādītājs, un īpaši spilgti tas vērojams krievu tautības pārstāvju vidū. Taču tas saistīts ar to, ka jaundzimušiem retāk ieraksta tautību "krievs", un ar to, ka iedzīvotāju vecuma struktūrā ir sevišķi daudz vecākās paaudzes krievu," — skaidro Zukula.
Gan vēlme dzīvot pilsētās, gan īpaša attieksme pret laulību, gan iespēja pašiem izvēlēties jaundzimušo tautību — visi šie faktori ir noveduši pie tā, ka krievvalodīgo daļa jauniešu vidū, kā rāda CSP dati, pēdējos gados ievērojami samazinājusies, secina LTV7.
