RĪGA, 6. februāris — Sputnik. Mediji Norvēģijā apspriež pret valsts amatpersonām un Policijas drošības dienestu (PDD) vērsto kiberuzbrukumu sekas. Eksperti, ko aptaujāja avīze NRK, pieļauj, ka uzbrukumos varētu būt iesaistīti Krievijas hakeri, taču uzskata par nepareizu pārmest Maskavai spiegošanu pierādījumu trūkuma apstākļos. Pilnu rakstu publicējis portāls InoSMI.
Dzelžaini pierādījumi
Pagājušonedēļ Norvēģijas PDD informēja, ka ar vairākiem mērķtiecīgiem kiberuzbrukumiem dienestam un vairākām valsts amatpersonām saistīta Krievijas valdība. Kremlis kategoriski noliedz apgalvojumus par Maskavas saikni ar jebkādām hakeru darbībām. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šādus apgalvojumus nosaucis par "absolūti nepamatotiem" un norāda, ka tās ir "muļķīgas insinuācijas".
"Šķiet, visi ir pilnīgi pārliecināti, ka ar to saistīta Krievija. Tomēr nav neviena, kas būtu redzējis pierādījumus, kas to patiešām apliecinātu," — uzsvēris Larss Rove, Fritjofa Nansena institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.
Pēc viņa domām, medijiem, tāpat kā visiem pārējiem, vajadzētu kritiski izvērtēt informāciju neatkarīgi no tās avotiem.
"Informācija par Krievijas hakeru uzbrukumu nāk tikai no viena avota — no PDD. Man nav ne mazākā pamata apgalvot, ka Krievija nav saistīta ar kiberuzbrukumu. Taču man nav arī nekādu iemeslu teikt, ka PDD apgalvojumi ir patiesi, jo PDD, ņemot vērā šī dienesta raksturu, nevar atklāt avotus vai metodes," — paskaidrojis Rove.
Eksperts nav pārliecināts par to, ka PDD iesaistīšanās tamlīdzīgās sabiedriskās diskusijās ir pieņemama,, jo nevar pārbaudīt specdienesta sniegto informāciju.
Negatīvs efekts
Rove paudis bažas par to, ka iespējama situācija, kurā "nākamajās diskusijās par pašsaprotamu tiks uzskatīts fakts, ka Krievija gribot novājināt Norvēģiju."
"Ja mēs vēlamies kritizēt Krieviju, mums nepieciešami dzelžaini fakti. Tas nozīmē, ka ar dokumentiem mums jārīkojas pēc iespējas precīzāk. Pretējā gadījumā tas var negatīvi ietekmēt Norvēģijas un Krievijas attiecības," — uzsvēris eksperts.
Julie Vilhelmsena, Norvēģijas Ārpolitikas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece uzskata, ka sasteigtas apsūdzības var saasināt situāciju un radīt sabiedrībā nevēlamu baiļu atmosfēru.
"Patlaban Krievijas un Rietumu attiecībās iestājies konflikta periods. Tieši tāpēc, ka uz Krieviju skatāmies ļoti skeptiski, iespējams, pēc pāragri secinām, ka aiz tā visa stāv Krievijas valdība," — paskaidrojusi Vilhelmsena.
"Lai arī iespējams izdarīt slēdzienu par to, ka ar uzlaušanu saistīta hakeru grupa no Krievijas, nepieciešama piesardzība apgalvojumos, ka ar to saistīta Krievijas valdība," — precizējusi Vilhelmsena.