RĪGA, 6. februāris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Pirms dažām nedēļām Sputnik lūdza eirodeputāta Andreja Mamikina atļauju pavērot viņa darbu un dzīvi Briselē. Ilgi lūgt nenācās — itin drīz mūs iekļāva grupā un dāvāja iespēju visu noskatīties savām acīm.
Eirodeputāta darba diena ir tik piesātināta, tās laikā tiek izskatīti tik daudz jautājumi, ka vienā publikācijā par visu pastāstīt neizdosies. Tāpēc vispirms mēs pastāstīsim, kā izskatās "balsošanas mašīna" Eiropas Parlamentā, vai deputāti saprot, par ko balso, kas uzklausa eirodeputātu ziņojumus un ko Mamikins dara savā kabinetā pa naktīm.
8.00 — 12.00 Rīta balsojums
Eirodeputāta darba diena sākas ar debatēm vai balsošanu. Dažkārt tā sākas 9 no rīta, citreiz — 7.30. Vieni balsojumi notiek Briselē, citi — Strasbūrā.
Šodien Mamikins no rīta balso komitejas sēdē. Pie procesa nepieradušam cilvēkam balsošana izskatās neparasti, pat biedējoši: priekšsēdētājs nosauc ierosinājuma vai grozījuma numuru, deputāti ceļ rokas. Viss notiek rūpnīcas konveijera ātrumā un biedē ar savu bezpersoniskumu.
Latvijas pilsētu domes vai pat nacionālajos balsojumos ir skaidrs, kādu noteikumu vai likumu deputātam ir jāpieņem vai jānoraida. Vienkārši cilvēki var sarīkot protesta akciju pie Saeimas vai vismaz saprast, kā balsojis viņu deputāts. Balsojumi Briselē ir īstas šausmas vērotājam no malas.
Procesa vidējais ātrums — divi vai trīs balsojumi minūtē. Pusstundu sēžam un nespējam saprast, par ko tad īsti deputāti balso. Novērotājiem, tāpat kā deputātiem tiek dāvāta iespēja noklausīties sēdes sinhrono tulkojumu visās 24 ES valodās, taču tas nelīdz.
— 144. grozījums. Par? Pret? Atturas? 145. grozījums. Par? Pret? Atturas?— monotoni skaita priekšsēdētājs. Es izklaidējos, vērojot, vai sakrīt Latvijas pārstāvju — Kalnietes un Mamikina — viedokļi. Dažkārt sakrīt, citkārt — ne. Taču saprast, par ko viņi balsojuši, kā aizsargājuši Latvijas intereses, neizdodas. Var noskaidrot, izdrukāt, precizēt, taču šajā brīdī nekas nav skaidrs.
12.00 —15.00 Deputātu pārtraukums
— Jā, jā, es zinu, cik baismīgi tas izskatās no malas, — smejas Mamikins, ātri pārbaudot dienesta pastu.
Dienā viņa elektroniskajā pastkastītē ienāk apmēram 200 vēstules. Kaut kādas tēmas eirodeputāts kontrolē pats, taču šajā plūsmā itin vienkārši var palaist garām svarīgu vēstuli, tāpēc katram deputātam ir vairāki palīgi: viens izskata korespondenci, cits apmeklē deputātu interesējošās sēdes, noklausās debates. Pats deputāts dažkārt nevar apmeklēt divas sēdes — nereti interesējošās tēmas tiek skatītas cauri vienlaikus.
Viņiem pat tiek apmaksāti braucieni uz Briseli
Viņiem pat tiek apmaksāti braucieni uz Briseli
Katram deputātam ir profila komitejas un tās, kur viņi aizvieto savus kolēģus no frakcijas. Mamikins strādā AFET (starptautiskās attiecības) un LIBE (pilsoniskās brīvības un minoritāšu tiesības) komitejās.
— Sākumā tās ir tīrās šausmas, — atzīst Mamikins. — Pēc tam pamazām pierodi. Veselai kaudzei jautājumu nav nekādas nozīmes Latvijas acīs, piemēram, Grieķijas un Kipras attiecībām. Citus, svarīgos, palīdz kontrolēt asistenti. Man svarīgākās tēmas ir nepilsoņu problēma un jautājumi, kas saistīti ar naudas plūsmu uz Latviju. Principā, šajā ziņā manam viedoklim vajadzētu sakrist ar citu Latvijas deputātu domām, taču tā nenotiek vienmēr — mūsu labējie dažkārt balso par jautājumiem, kas kavē naudas nonākšanu Latvijā.
Mamikins pastāstīja, ka galvenais darbs rit deputātu neformālo tikšanos reizēs. Piemēram, Mamikins piekrīt nobalsot Kipras iedzīvotājiem svarīgā jautājumā par olīvju izmēriem, savukārt viņi balso nepilsoņu jautājumā. Viņiem par mūsu problēmu risinājumu nav ne silts, ne auksts, un politiskajā tirdzniecībā tā ir ideāla maiņa.
Daudz grūtāk ir pārliecināt deputātus oficiālajās debatēs. Debatēm tiek atvēlēta tikai viena minūte, nevis piecas kā Latvijas Saeimā vai pašvaldībās, kur vēl var palūgt papildu laiku un visi apspriež labi zināmu vietējo problēmu. Eiropas Parlamentā deputāta uzstāšanos parasti noklausās tikai deputātu palīgi un 5-6 kolēģi, kam arī ir savs viedoklis noteiktajā jautājumā.
Lielākā daļa eirodeputātu ignorē debates, kurās nepiedalās. Dažkārt gadās vairākas dienas gatavoties un uzstāties tikai dažu skatītāju priekšā. Tā notiek tāpēc, ka debates var noritēt vienlaikus vairākās zālēs, tāpēc visur paspēt neizdosies, nākas izraudzīties interesantāko. Ziņojumus deputāti saņem elektroniskā formātā, taču nav arī ne mazākās iespējas izlasīt tos visus.
Dīvāna stāsts
Sēžam Mamikina kabinetā, viņš pats — pie ērta galda, mēs — uz apmeklētājiem paredzēta dīvāniņa. Aiz sienas — eirodeputāta personīgā duša un tualete. Uz izlietnes — bārdas nazis, skapī kabinetā — vairāki krekli un kaklasaites.
Kamēr fotogrāfs Sergejs iemūžina Mamikinu darba procesā, es kā vecs paziņa (kopā ar Andreju strādājām avīzē "Čas"), atlaižos uz ērtā dīvāniņa. Pajautāju, vai deputātam ir nācies pārnakšņot darbā?
— Vienu reizi pamēģināju, kad tikko biju sācis strādāt un vēl dzīvoju viesnīcā, — atzinās Mamikins. — Te taču tās sēdes no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tā sagadījās, ka svarīgi jautājumi bija gan vakarā, gan arī no rīta citā komitejā, vēl arī pēc sēdes bija jāizlemj pāris jautājumi… vārdu sakot, līdz sēdei bija vēl kādas četras stundas, un es nolēmu nosnausties. Gulēt kabinetā nevar, taču strādāt ļauts jebkurā laikā. Ja tā, kāpēc gan es nevarētu guļus pastrādāt ar dokumentiem? Nekā nebija! Vispirms kāds ienāca kabinetā, nopūtās un izgāja. Piecēlos, aizslēdzu durvis un apgūlos. Sāka klauvēties, pēc tam zvanīt man un maniem palīgiem. Nospļāvos, apģērbos un gāju uz pilsētu.
Turpinājums sekos. Nākamajā daļā uzzināsim, kāpēc Mamikins izvēlējies maziņu dzīvoklīti, kādas ir viņa iemīļotās vietas Eiropas galvaspilsētā un kāpēc, viņaprāt, vispār jābalso pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
