RĪGA, 3. februāris — Sputnik. Nabadzības riskam Latvijā 2015. gadā bija pakļauti 424 tūkstoši jeb 21,8% iedzīvotāju, informē LETA, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes pērn veiktā apsekojuma datiem.
Pie tam samazinājies dziļai materiālajai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars – no 16,4% līdz 12,8%.
2015. gadā pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 318 eiro mēnesī pretstatā 291 eiro 2014. gadā.
Statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvara samazinājumu veicinājis minimālās algas paaugstinājums par 12,5% – līdz 360 eiro mēnesī, nodarbinātības pieaugums, tajā skaitā jauniešu, pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju vidū, kā arī ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu palielināšanās aptuveni par trešdaļu.
2015. gadā par 3,5% palielinājies iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem, kuri pakļauti nabadzības riskam – no 34,6% 2014. gadā līdz 38,1% 2015. gadā. Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks pieauga vēl straujāk – no 67,4% 2014. gadā līdz 74% 2015. gadā.
Par 4,6% samazinājies nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars un bija 18,6% pretstatā 23,2% 2014.gadā. Joprojām augsts bija nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem – tas sasniedza 34,4%.
Ļoti augstam nabadzības riskam ir pakļauti bezdarbnieki, un 2015. gadā šis rādītājs sasniedza 55,7%. Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – līdz 41,9% 2015. gadā salīdzinājumā ar 36,7% 2014. gadā.
Pētījuma gaitā aptaujātas 6000 mājsaimniecību un intervēti 11 600 respondentu vecumā no 16 gadiem.
