RĪGA, 31. janvāris — Sputnik, Marija Šeludjakova. Lietuvas Seima deputāta Lina Balsisa ierosinājums "atgriezt" Kaļiņingradu Eiropā ir juridiski nepamatots un nekompetents, uzskata Kaļiņingradas Kanta vārdā sauktās Krievijas Valsts universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, politologs, vēstures zinātņu kandidāts Vladimirs Abramovs.
"Diemžēl katrā parlamentā ir savs Žirinovskis. Esmu dzirdējis arī atbildes runas par to, ka tādā gadījumā Lietuvai nekaitētu atteikties no 1923. gadā ieņemtā Klaipēdas apriņķa, ko "nolādētais Staļins" atdeva Lietuvas Republikai. Tā sakot, nu jau mēs vienkārši pārejam pie sarunām ar idiotiem," — viņš uzskata.
"Cilvēki tādā veidā cenšas izcīnīt savas 15 minūtes slavas, neko vairāk. Tā nu arī Balsiss mēģinājis piesaistīt sev uzmanību, un viņam tas ir izdevies," — norāda Abramovs.
Politologs uzskata, ka nekāda tiesiska pamata "atgriezt Kaļiņingradu" vienkārši nav. Ja Lietuvas parlamenta deputāti nesaprot 1975. gadā noslēgtās vienošanās (Helsinku akta) būtību, tā ir viņu problēma un vaina.
"Kāpēc tādas idejas skan no Viļņas puses?— spriež Sergejs Rekeda, Maskavas Valsts universitātes eksperts Baltijas valstu lietās. — Pēdējos gados Lietuva ģenerē skaļas un provokatīvas tēmas, kam vajadzētu tā vai citādi aizskart Krieviju, Krievijas stāvokli starptautiskajā arēnā. Parasti šīs iniciatīvas ir spekulatīvas un nepamatotas. Galvenais uzsvars tiek likts uz maksimālu sabiedrisko rezonansi. Balsiša ierosinājums pieder pie šīs kategorijas."
Politologs uzskata, ka tādai idejai nav nav perspektīvas, jo tai trūkst ne vien vēsturiskās racionalitātes, bet arī juridiskās loģikas.
"Taču man šķiet, Lietuvas deputāts pat necentās pacelt šo iniciatīvu reālā līmenī. Tāpat kā pārējās Baltijas valstis, arī Lietuva ir nonākusi sarežģītā starptautiskā stāvoklī," — uzskata Rekeda.
Pēc viņa domām, ASV vēlēšanu kampaņas laikā tika izdarīta atklāta likme uz Hilariju Klintoni. Tagad vienīgā iespēja viņiem saglabāt savu statusu, imidžu un finanšu plūsmas nekomerciālo organizāciju un mediju sfērā, ir Krievijas agresijas akcentēšana. Šim nolūkam vajadzīga provokācija mediju jomā. Tāds mēģinājums notika ar Kaļiņingradu, taču diezin vai ir vērts gaidīt nopietnu atbildi no Krievijas — tikai skepsi un izsmieklu.
Beztermiņa problēma
Lietuvas Seima deputāts Linass Balsis konferencē "Pasaule 2017. gadā. Viļņas viedoklis" paziņojis, ka Eiropas Savienībai jāapspriež jautājums par Kaļiņingradas atgriešanos Eiropā.
"Kaļiņingradas laiks ir beidzies. Kaļiņingrada nav Potsdamā vai Helsinkos nodota Krievijai mūžīgā lietošanā. Tika teikts: atdodam PSRS administrācijai līdz brīdim, kad Eiropā tiks parakstīts galīgais miera līgums," — deputāta teikto citēja mediji.
Atbildot uz šo ierosinājumu, Krievijas senators, Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs atgādināja, ka Lietuvai nekad nav piederējis Viļņas rajons. Līdz 1917. gadam teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā, no 1920. līdz 1939. gadam tā piederēja Polijai. Lietuvas PSR sastāvā zemes tika iekļautas pēc Otrā pasaules kara.
Jautājuma vēsture
Konferencē "Pasaule 2017. gadā" Viļņā Lietuvas Seima deputāts, bijušais valsts prezidenta preses sekretārs Lins Balsiss ierosināja atņemt Krievijai Kaļiņingradas apgabalu. Pēc viņa domām, Kaļiņingrada piederēja PSRS līdz brīdim, kad Eiropā tiks parakstīts galīgais miera līgums.
Daļa Austrumprūsijas teritorijas līdz ar Kēnigsbergu nonāca PSRS ziņā pēc 1945. gada Potsdamas konferences. 1946. gadā vāciskais nosaukums tika nomainīts pret Kaļiningradu, un teritorija iekļāvās KPFSR sastāvā kā Kaļiņingradas apgabals.
2016. gada rudenī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ekonomikas forumā Vladivostokā paziņoja: "Ja kādam ļoti gribas izvērtēt Otrā pasaules kara iznākumu, pamēģināsim to apspriest. Taču tādā gadījumā jārunā nevis par Kaļiņingradu, bet gan par Vācijas austrumu zemēm, par Ļvovu, kas piederēja Polijai un tā tālāk."
Ielenkuma sindroms, ko radīja notikumi Ukrainā, ir novedis pie tā, ka 17. janvārī Lietuva informēja par nodomu uzcelt žogu, kas to atdalīs no Kaļiņingradas apgabala pusē, ko neaizsargā nekādi dabiskie šķēršļi, Šis projekts paredz 130 kilometrus gara un divus metrus augsta nožogojuma būvdarbus.
