RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Polijas Ārlietu ministrija publiskojusi 2008. gadā pieņemtus dokumentus par valsts "atgriešanos" pie prokrieviskās politikas, informē RIA Novosti, atsaucoties uz vietējo aģentūru PAP.
Aģentūra norāda, ka piekļuvusi 2008. gada 4. martā sastādītajam dokumentam "Tēzes par Polijas Republikas politiku pret Krieviju un Ukrainu", ko parakstījis Ārlietu ministrijas Austrumu politikas departamenta vadītājs Jaroslavs Bratkēvičs.
Dokumentā norādīts, ka laika periodā līdz 2008. gada martam nepietiekamas analīzes un vērtējuma rezultātā parādījies noteikts kanonisks viedoklis par Krieviju un Ukrainu, kura ietvaros Krievija tiek uzskatīta par "Polijas mūžīgo ienaidnieku". Atzīmēts, ka iepriekšējās valdības darbības laikā Varšavas attiecības ar Maskavu un pēcpadomju valstīm tika uztvertas kā "spēle ar nulles likmi", jo Polija atbalsta valstu neatkarību un tieksmi uz Rietumiem vai saskaras ar "Kremļa agresīvo imperiālistisko politiku".
Minētajā dokumentā izteikts pieņēmums, ka Krievija "tiecas atjaunot lielvalsts statusu."
"Taču tas nenozīmē, ka Krievija ir nostājusies uz savu agrāko imperiālistisko ambīciju ceļa," — raksta autors. Pēc viņa domām, tas esot saistīts ar "apātiju" Krievijas sabiedrībā, politiskās sistēmas attālinātību no birokrātiskās sistēmas, padomju autoritātisma politisko un militāro efektivitāti, kā arī to, ka Krievijas materiālie resursi netiek izmantoti pilnā mērā.
"Krievijas relatīvais vājums attiecībā pret apkārtējo, it īpaši dinamiski augošo Ķīnu, kā arī islāmiskajiem Dienvidiem, kas rada nopietnu apdraudējumu, mudina Krieviju, neskatoties uz tradicionālo pretošanos, orientēties uz Rietumiem kā uzticamākajiem partneriem. Visbeidzot paši Rietumi, it īpaši Rietumeiropa Krieviju uzskata par svarīgu sabiedroto, lai pretotos nopietnajām problēmām no Dienvidiem, it īpaši islāmiskā radikālisma un terorisma jautājumā, kā arī par svarīgu izejvielu rezervuāru, kas varētu sniegt nopietnu ekonomisko atbalstu rietumu pasaulei," — teikts dokumentā.
Dokumenta autors uzsver, ka Varšava "padevusies tās (Ukrainas — red.) elites taktikai."
"Nepieciešamas darbības lai paustu "vilšanos" par šādu "patriotiski pareizu" ieinteresētību par labu Ukrainai, tā jānomaina pret pragmatisku un, nepieciešamības gadījumā — draudzīgi kritisku pieeju šai valstij, reālistiski jānovērtē šīs valsts iespējas no sakaru stiprināšanas viedokļa ar rietumvalstu institūcijām," — teikts dokumentā.
"Šis dokuments lika pamatus atiešanai no proukrainiskās politikas par labu prokrieviskajai. Autori neloloja ilūzijas par panākumiem, taču nolēma, ka prokrieviskums kļūs par noteiktu instrumentu, triku attiecībās ar Rietumiem, un tādējādi vēlējās uzlabot reputāciju Rietumos," — aģentūra citē pašreizējā ārlietu ministra Vitolda Vaščikovska vārdus, kurš komentējis minēto dokumentu.
Pēdējā laikā Polija nereti nāk klajā ar Krievijai naidīgiem izteicieniem, kas īpašu spēku guvuši pēc Krievijas atgriešanās Krievijas teritorijā saskaņā ar referenduma rezultātiem. Krievijas Federācijas Padomes spīkere Valentīna Matvijenko atgādināja, ka agresīvie Krievijai adresēti izteikumi EDSO skan no Ukrainas, Baltijas valstu un Polijas delegāciju puses.
Tiekoties ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Turbjornu Jaglandu, viņa norādīja: "Diemžēl EDSO vēl joprojām pārsvaru gūst agresīvā rusofobā retorika, un tās toni nosaka Ukrainas delegācija, kā arī tās atbalstītāji: dažas Baltijas valstis, Polija un vairākas citas."
