RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Pagājušajā gadā par stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem piespriestas soda naudas 3,7 miljonu eiro apmērā, un visbiežāk šīs mērierīces pārgalvīgus braucējus konstatējušas Rīgā, Lielirbes ielā, un uz Jelgavas šosejas Ozolnieku novadā, ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz Valsts policiju (VP).
2016. gadā šoferiem par fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem nosūtīti 97 257 protokoli. Kopējā piemērota naudas soda summa ir 3 746 001 eiro, taču samaksāti ir 2 472 291 eiro.
73% gadījumu transportlīdzekļu vadītāji pārkāpuši ātrumu par 11 līdz 20 kilometriem stundā.
Lielākais braukšanas ātrums apdzīvotā vietā konstatēts Rīgā, Krasta ielā, kur automašīnas "BMW" šoferis pie atļautajiem 70 kilometriem traucies ar 122 kilometru stundā lielu ātrumu. Neapdzīvotā vietā ātruma rekords konstatēts Olaines novadā uz Jelgavas šosejas, kur automašīna "SAAB" braukusi ar 187 kilometriem stundā. Atļautais braukšanas ātrums šajā vietā ir 90 kilometri stundā.
Visbiežāk pārgalvīgus transportlīdzekļus konstatējis Rīgā, Lielirbes ielā, pie nobrauktuves uz Baseina ielu izvietotais fotoradars. Pērn šis radars uzskaitījis 10 957 pārkāpumus. Pārējās biežāko pārkāpumu vietas ir Ozolnieku novadā Jelgavas šosejas 36.kilometrā un Mārupes novadā uz Rīgas apvedceļa.
Visbiežāk ātrumu pārkāpuši "Volkswagen" vadītāji, tad seko "BMW" un "Audi" šoferi.
VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA teica, ka policija nav īpaši pētījusi iemeslus, kāpēc Lielirbes ielā, Ozolnieku un Mārupes novados izvietotie fotoradari visbiežāk konstatējuši pārkāpējus, taču galvenais iemesls, pēc viņa domām, ir tas, ka šajās vietās ir liela satiksmes intensitāte un starp daudzajiem šoferiem atrodas cilvēki, kas neievēro satiksmes noteikumus.
"Ozolnieku un Mārupes novadā cilvēki vienkārši neseko ceļa zīmēm un brauc pēc intuīcijas. Tā ir neuzmanība un paļaušanās, ka taisnā ceļa posmā var braukt uz 90 kilometriem stundā," — norādīja Krapsis.
Krapsis arī norādīja, ka joprojām saglabājas vecais šoferu ieradums, proti, tiklīdz ir pabraukts garām fotoradaram vai policijas ekipāžai, autovadītāji palielina atļauto braukšanas ātrumu, turpinot apdraudēt ceļu satiksmes drošību. Policija savā taktikā turpinās atsevišķās situācijās pēc stacionārajiem radariem izvietot ekipāžas, lai šādus pārgalvjus sauktu pie atbildības.
Šogad avārijās gājuši bojā septiņi cilvēki, bet pērn janvārī dzīvību bija zaudējuši 13 cilvēki.
Šobrīd uz Latvijas ceļiem strādā 40 stacionārie fotoradari. Šogad būs pieslēgti vēl 20 fotoradari un 2018. gadā — vēl 40.
Ar stacionāro fotoradaru iegādi nodarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcija, savukārt pārvietojamo radaru iegāde ir VP pārziņā. VP iepriekš bija izsludinājusi konkursu par pārvietojamo fotoradaru iegādi, taču dažādu iemeslu dēļ policijai jau aptuveni gadu neizdodas sekmīgi pabeigt iepirkumu konkursu. Krapsis jau janvāra sākumā pauda cerību, ka šogad satiksmes dalībnieku kontrole būs vēl intensīvāka, jo plānots beidzot noslēgt iepirkuma konkursu par 15 pārvietojamo fotoradaru iegādi. Tāpat šogad pavasarī plānots iegādāties 40 netrafaretās policijas automašīnas.
