Latvijā ir divas lietas, kas to it kā paceļ virs grēcīgās zemes, liek pašai no sevis kaunēties, noraidīt slikto sevī un tiekties pēc pilnības. Viena ir Igaunija, kura vienmēr ir soli priekšā, vienmēr ir baltāka un pūkaināka. Otra – Vaira Vīķe-Freiberga.
Viņa ir vienīgā Latvijas prezidentu vidū, kura drosmīgi pati savām acīm noskatījās 9. maija parādi Maskavā. Viņa parādīja, cik pareizi un izcili var būt latvieši, lai arī no Kanādas nākuši, un ieguva vietu starp 100 ietekmīgākajām sievietēm Forbes versijā. Viņa ar stingru roku ieveda Latviju ES un NATO aizgaldā. Viņa pieķēra krievus vodkas, voblas un balalaikas lietošanā.
Atklāti sakot, es pats pavisam retumis biju vienisprātis ar eksprezidenti. Taču tagad pat es nostājos viņas pusē. Vai tad jums patiešām žēl bijušajai valsts vadītājai atvēlēt stūrīti Latvijas zemes prestižā kapsētā blakus šīs valsts pirmajam prezidentam? Jums tak nebija žēl, kad viņa dabūja dzīvokli centrā, limuzīnu un šoferi līdz ar sekretāru?
Nekā nebija. Tauta ne asaru nenobirdināja pat tad, kad Vaira Karlovna pastāstīja, kā viņas tēvs apglabāts jūrā, bet onkuli nācies apglabāt svešatnē – viņš gājis bojā Baltkrievijā, kad atkāpies kopā ar SS leģionu. Māsiņa apglabāta Vācijā. Tātad viņas ģimene nemaz nav tik traki ekspluatējusi dzimto zemi. "Tik tumšs un mikls šaurais kaps, vairs nedzirdu ielas dimdam. Vai rudens bērzos dzirkst vēl tāpat un dzērves laižas rindās?" – reiz teica dzejniece..
Eksprezidente gribēja pārvest no Kanādas un apglabāt Latvijā dēliņu, kurš nodzīvoja tikai vienu dienu. "Kā tagad mums savu bērnu guldīt kapa vietā, kas ir tikusi apgānīta ar naidu, dusmām un skaudību no savas tautas puses un pat ar apvainojumiem par noziedzīgu rīcību?" – vaicā VVF.
Protams, par aizvainojošu izsmieklu kļuva KNAB lēmums izmeklēt, kā un ar kādu vidutāju palīdzību godājamai cienījama vecuma dāmai izdevies izkārtot sev vietiņu kapos.
Nācās Visas Latvijas eksprezidentei spert ārkārtas soli un piedraudēt, ka pēc nāves viņa braukšot uz Kanādu. Vai izmantos krematorijas pakalpojumus un pīšļus izkaisīs laukos. Lai pēc tam uzziedētu ar vizbulītēm.
Šķiet, tas varētu būt ideāls variants. Kapos varētu ierasties KNAB darbinieki un izmest dižciltīgos kaulus no nelikumīgi iegūtas pēdējās mājvietas, bet no vizbulītes neko pieprasīt neizdosies. Ceru, ka korupcijas apkarotāju zābaks nepacelsies, lai samītu ziediņu. Taču, paturot prātā tās tautas īpašības, kas reiz uz veseliem diviem termiņiem bija uzticēta VVF gādībai, ne par ko nevari būt drošs.
Taču vēl trakāk būs, ja pie kapiņa nostāsies krievi un sāks spēlēt savu balalaiku!
