RĪGA, 17. janvāris — Sputnik, Ludmila Pribiļska, žurnāla " Bizness Klass" redaktore. Jauno Ukrainas Jūras ostu administrācijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Latvijas pilsoni Raivju Veckāganu, prezentēja kā Eiropas jauno slotu, kas izslaucīs no valsts iestādes korupcijas dubļus un nenopelnītas prēmijas.
Viņa oponenti ātri atraduši komprominējošu informāciju — ziņas par tiesas prāvu, kurā Veckagānam kopā ar citiem Latvijas jūras kuģniecības menedžeriem inkriminēja vai nu neveiksmīgu menedžmentu, vai zaudējumu nodarīšanu par summu aptuveni 18 miljonu eiro apmērā.
Patiesību sākot, pārmetums nav taisnīgs: tiesa beidzās ar miera izlīgumu, apsūdzības izšķērdēšanā tika atsauktas.
41 gadu vecais Raivis Veckāgans ir klasisks self made man. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes otrajā kursā viņš uzsāka praksi Baltijas tranzīta bankā kopā ar trim saviem biedriem. Visi viņi cēluši spīdošu karjeru.
Juris Gulbis vada Lattelecom, un oficiāli ir vislabāk apmaksātais menedžeris Latvijā ar ienākumiem 503 tūkstoši eiro gadā.
Jānis Kasalis pārvalda Rīgas brīvostas Rīgas Centrālo terminālu, kuram veiksmīgi piesaistīja japāņu investorus.
Dmitrijs Latiševs — bankas Baltikums prezidents, ko 2001. gadā dibinājuši jūras virsnieki, brāļi Peškovi.
Par universitātes jauno studentu bankas prakses iniciatoru kļuva Dmitrija tēvs, agrākais tālo reisu kuģa kapteinis Valērijs Latiševs, kuru Baltijas tranzīta banka aicināja darbā, pateicoties viņa starptautiskā biznesa zināšanām un angļu valodai, kurā 90. gadu baņķieri tikko sāka runāt.
Viņš tieši ietekmējis Veckagānu, jo viņa vadībā puisis apguvis biznesa pamatus- vienā no Latvijā pirmajām līzinga kompānijām. 1997. gadā Raivis saņēmis ekonomista diplomu, un jau 1998. gadā sāka vadīt Baltijas tranzīta bankas līzinga nodaļu. 2000. gadā viņš tika pārcelts uz korporatīvo klientu nodaļu.
"Veckāgans un viņa universitātes biedri bija talantīgi puiši, — atceras toreizējā BTB prezidente Gaļina Alijeva. — Visi viņi ir parādījuši sevi no labās puses un kļuvuši par lieliem priekšniekiem."
Valērija Latiševa jūras pagātne tāpat ietekmēja viņa audzēkņus: 90. gados Latvija pelnīja ar tranzītu un ostām, kur ļoti noderēja tālo reisu kuģa kapteiņa sakari. Bankas korporatīvie klienti, starptautiskie iegrāmatojumi, ārzonas — tas viss bija saistīts ar jūras biznesu, tāpēc nākamais Raivja Veckāgana karjeras solis bija loģisks: viņš devās uz lielāko Baltijas ostu centru- Ventspili, lai tur vadītu bankas Nord /LB filiāli.
2000.-2002. gadā notika mūsu jaunā varoņa liktenīgā satuvināšanās ar Ventspils pilsētas tēviem un ostas uzņēmumu vadītājiem. 2003. gadā viņš saņēma savu pirmo posteni šajā ģimenē un kļuva par Ventspils zivju konservu kombināta direktoru. Šķiet, tur viņš sevi parādīja labi, un jau 2005. ieņēma AS "Ventspils tirdzniecības osta" finanšu departamenta direktora posteni un valdes locekļa vietu.
Kopā ar amatu ostas centrālajā uzņēmumā Veckāgans saņēma līdzvērtīgus amatus citos uzņēmumos — VK Tranzīts (agrāk Ventspils pieostas rūpnīcas amonjaka komplekss), Baltic Coal Terminal Bio-Venta.
2008. gada 28. janvārī ar akcionāru lēmumu viņš tika iecelts Latvijas Kuģniecības viceprezidenta amatā, kura kopš 2002. gada 26. jūnija arī atradās Ventspils biznesa grupas biznesa orbītā, kad "Ventspils nafta" Rīgas Fondu biržā iegādājās 49,94% tās akciju.
Var teikt, ka tā bija mūsu varoņa iedvesmojošā stāsta virsotne, tad viņa klusajā ostā sākās vētras.
Lēcieni liftā
"Nav jēgas lēkāt liftā, kurš brauc uz leju," — pauž vadības gudrība. 2008. gadā Latviju skāra pasaules finanšu krīze. Viens pēc otra sāka jukt tā saucamo trekno gadu projekti, kuru vidū bija arī Ventspils grupas plāni. Divdesmitstāvīgais Preses nams, kas tika iegādāts, pateicoties tā atrašanās vietai Daugavas krastmalā, līdz ar lielāko tipogrāfiju Latvijā kļuva par pieminekli efektīvo menedžeru ambīcijām.
No sākuma debesskrāpi bija iecerēts pārvērst par elitāru nekustamā īpašuma objektu, taču toreizējā situācijā tā renovācija vai pat nojaukšana tika atlikta uz nenoteiktu laiku. Rīgas piepilsētā izbūvētā ciklopiskā tipogrāfija sāka zaudēt pasūtījumus un beigās bankrotēja ar tīriem zaudējumiem vairāk nekā 16,5 milj. latu apjomā (kreditoru prasības 12,5 miljonu apmērā tika segtas, pārdodot īpašumu).
Šiem zaudējumiem jāpieskaita arī tas, ka līdz šim nerentablā AS "Preses Nams" tika pārdota Latvijas kuģniecībai un tās meitas uzņēmumam "LASCO Investments" par 60 milj. latu (vairāk nekā 85 miljoni eiro). Darījums tika veikts grupas iekšienē: pārdevēja lomā bija "Ventspils nafta", atbrīvojoties no aktīviem pirms kontrolpaketes pārdošanas.
Raivis Veckāgans bija AS "Preses Nams" valdes loceklis un vienlaikus — investoru pārstāvis. Pirmajā lomā viņš apgalvoja, ka "maksātnespēja neietekmēs "LASCO Investments" mātes uzņēmumu — "Latvijas jūras kuģniecību" (2009. gada decembris). Tolaik "LASCO Investments" arī paziņoja, ka vairs neieguldīs līdzekļus poligrāfijas biznesā, toties tā prioritāte būs investīcijas nekustamajā īpašumā, to attīstība, izaugsme un vērtības palielināšana. Šajā darbībā investors arī bija veiksmīgs, kā liecināja nākamā desmitgade.
Krietni īsāks laika sprīdis Raivim Veckāganam bija vajadzīgs, lai saprastu stratēģiskās kļūdas: jau 2010. gada 22. oktobrī viņš iesniedzis atlūgumu no Latvijas Jūras kuģniecības valdes locekļa un viceprezidenta amatiem. Protams, viņam izteica pateicību "par veiksmīgu darbu starptautiskā jūras tirgus un nekustamo īpašumu krīzes grūtajos apstākļos." Lūk, viņš esot cīnījies kā lauva par transakciju noteikumiem starp "LASCO Investments" un "Ventspils nafta", taču nespēja vienoties, tāpēc viņa darba devējs bijis spiests vērsties tiesā par tiesisko aizsardzību…
Ja paskatīsimies tuvāk uz "Preses Nama" un investora pārvaldnieku darbību, nāksies atzīt viņu apbrīnojamo tuvredzību un ambīcijas: sākot zaudēt tirgu ilgi pirms 2008. gada finanšu krīzes, viņi iesaistījās eksporta ekspansijā līdz ar jaunās ražotnes būvniecību, kas beidzās ar iepriekš paredzamu katastrofu. "Mums vēl ir saistības lielos ieguldījumu projektos, ko mēs nevaram segt tikai no sava apgrozījuma," — taisnojās efektīvie menedžeri.
Lūgumus kreditoriem veikt parādu kapitalizāciju pavadīja solījumi "aktīvi attīstīties atbilstoši pašreizējām tirgus prasībām." Atcerēsimies: tirgus bruka, tādā tirgū bija jādomā par procesu optimizāciju un konsolidāciju, nevis jāmētājas ar lozungiem. Vārdu sakot, tāda lēkāšana liftā vien bija, kurā vienu no galvenajām lomām tēloja Raivis Veckāgans.
Tiesas prāvas
Pēc solījumiem plašsaziņas līdzekļos pāriet privātajā biznesā Raivis Veckāgans uzreiz iekļuva tiesas prāvā, ko ierosināja Latvijas kuģniecības jauna vadība pret veco. Prasības summa pret desmitiem amatpersonu sastādīja 12,84 milj. latu (18,27 miljoni eiro).
Par taisnību cīnījās starptautiskais investors — "Vitol Group", kurš nopirka lielākā kuģniecības īpašnieka "Ventspils nafta" kontrolpaketi. Viņš negribēja piedot dīvainus nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumus, kuru attīstīšanai, kā mēs atceramies, gribēja pievērsties kuģniecības "meita" "Lasco Investment" Raivja Veckagāna un Edvīna Bērziņa vadībā.
2011. gadā tā tika pasludināta par maksātnespējīgu un uzņēmuma aktīvi — Preses nams, Ventspils biznesa centrs un viesnīca "Rīgas līcis" Jūrmalā — tika arestēti.
Interesanti, ka vienīgais kuģniecības "mazmeitas" — "Lasco nekustamie īpašumi" — kreditors, kurš vienlaikus ar "Lasco Investment" meitasuzņēmumu ierosināja tiesiskās aizsardzības procesu, bija ārzonā (Menas salā) reģistrētais uzņēmums "Wilcox Holdings Limited", ko pārstāvēja Naidžels Hovards Malpass.
Šis "jūras eksperts" kļuva slavens ar to, ka laikā, kad tika pasludinātas sankcijas pret Irānu, piereģistrēja desmitiem Irānas kuģu dažādās ārzonu firmās un tādējādi palīdzēja apiet ierobežojumus. Tiesiskās aizsardzības procesā figurēja parāds par kuģniecības biznesā niecīgu summu — 17 tūkstošiem latu…
2015. gada oktobrī virkne prāvu, kurās vieni Ventspils uzņēmēji un vadītāji apsūdzēja otrus, beidzās ar miera izlīgumiem. Visas pretenzijas tika atsauktas, vienošanos saturs palika konfidenciāls.
Kopā ar pārējiem arī mūsu varonis tika atbrīvots no visām prāvu nastām. Tiesa, aktīvajā biznesā viņš atgriezās daudz agrāk. Viņa cīņu biedrs Edvīns Bērziņš tika ievēlēts Latvijas dzelzceļa valdē (pērn viņš vadīja uzņēmumu), bet Raivis Veckāgans pārcēlās uz Rīgu un uzsāka darbu Rīgas Tirdzniecības ostā.
