RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. Grāmata "Migranti, jeb viss, kas mums būtu jāzina" analizē migrācijas fenomenu. Tās autori ir Džanandrea Gaijani (Gianandrea Gaiani), Džans Karlo Blandžardo (Gian Carlo Blangiardo) un Džuzepe Valditara (Giuseppe Valditara). Viņi nevis iebilst pret migrantiem, bet gan skaidro legālās un nelegālās migrācijas atšķirības — viņi ir pārliecināti, ka pirmā nes Itālijai labumu, bet otrā — kaitē.
Interesanti, ka grāmatā kā piemērs tiek minēta senā Roma, kur kopā dzīvoja daudzu rasu un reliģiju pārstāvji ar vienu noteikumu: cienīt un ievērot Romas likumus. Vai tāds ir panākumu noslēpums?
Grāmata nāca klajā nesen, to var nopirkt vai izlasīt tīmeklī PDF formātā. Sputnik Itālija aprunājās ar vienu no tās autoriem, žurnālistu un vietnes Analisi Difesa galveno redaktoru Gianandrea Gaiani.
"Nelikumīgā imigrācija ir cieši saistīta ar drošību un terorismu. Lieta tāda, ka nelikumīgo imigrāciju "vada" ar Al Kaidu un pat ISIS saistīti grupējumi. Klasisks piemērs: daudzi migranti ierodas no Lībijas pilsētas Sabrati krasta — tur atrodas viena no ISIS bāzēm, ko amerikāņi bombardēja februārī.
Trauksmi ceļ Eiropols, Lielbritānija un ASV: viņu rīcībā esošie dati liecina, ka migrantu vidū Eiropā ierodas džihādisti, teroristi un potenciālie teroristi. Jau 2012. gadā Lībijas prokuratūra iesniedza pierādījumus tam, ka migrācijas plūsmu cauri Lībijas tuksnesim vada viens no Al Kaidas atzarojumiem Ziemeļāfrikā.
Pie tam nelikumīgā imigrācija noved pie nekārtībām Eiropas pilsētās. Konstatēti protesti, ko bēgļu nomentēs organizējuši nelikumīgie migranti — islāmisti: viņi atteicās ēst noteiktus ēdienus, sūdzējās, ka viņu dzīves vietās neciena Islāma likumus. Migrācijas plūsmas rada problēmas sabiedrībā, jo nelikumīgo imigrantu atbalstam atvēlētā nauda tiek ņemta no līdzekļiem, kas paredzēta pilsoņu sociālajām vajadzībām.
Grāmatā izteikti daži ierosinājumi problēmas iespējamam risinājumam. Piemēram, Austrālija ne tikai sūta migrantus atpakaļ uz dzimteni, bet arī saskaņā ar īpašiem līgumiem nosūta viņus uz citām, migrantu acīs nepievilcīgākām valstīm. Savukārt Itālijā mums ir jāpalīdz lībiešu migrantiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos jūrā, it īpaši bērniem un grūtniecēm. Mums viņi jānogādā Itālijā ārstēšanai, bet pēc tam tūlīt jānogādā atpakaļ Lībijā. Tas viss ir īstenojams, atliek tikai spert attiecīgos politiskos soļus.
Imigrācija nav tikai negatīva parādība, taču valstij ir jāizvēlas, kādus migrantus uzņemt, lai parādītos tās pozitīvā ietekme sabiedrībā. Pagaidām migrantu plūsmas lielākoties regulē noziedznieki, islāmiskie teroristi un ekstrēmisti.
Profesors Valditara grāmatā paskaidroja, ka senā Roma guvusi labumu, uzņemot migrantus, jo kulturāli asimilēja tos, kas apmetušies impērijas teritorijā. Tur saprata: ja iebrauks visi, kas to vēlas, tas apdraudēs Romas impēriju un tās galvaspilsētu. Integrēt iespējams tikai tos, kas vēlas integrēties. Taču pašlaik mēs sastopamies ar islāmistu migrantiem, kuri ierodas šeit nevis ar mērķi asimilēties, bet gan ar mērķi piedāvāt Eiropai "kopmītnes" modeli, alternatīvu, ar pretenzijām un vēlmi uzspiest savus noteikumus mūsu sabiedrībai.
Grāmatā publicēti pētījumi un aptaujas, kas veikti islāmistu migrantu vidū ES valstīs. Rezultāti ir satraucoši: 50% jauno migrantu Francijā vēsta, ka, pēc viņu domām, Francijas likumi uz viņiem neattiecas un viņi gribot dzīvot pēc šariāta likumiem. Tas var kļūt par iemeslu tikai nekārtībām sabiedrībā."
