RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Laikā, kad visa pasaule apspriež "Krievijas hakerus" un viņu iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, arī Zviedrijā aug satraukums par Maskavas informatīvo ietekmi, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumā Guardian publicēto materiālu.
Zviedrijas Starptautisko attiecību institūts, ņemot vērā jaunā kompleksā pētījuma rezultātus, apgalvo, ka valsts pakļauta "plaša spektra aktivitātēm", kuru uzdevums — "neļaut veidot sabiedrisko atbalstu savas politikas īstenošanai," atzīmē raksta autors.
Pētnieki apsūdz Krieviju par "nepatiesu" ziņu un dokumentu izplatīšanu koordinētas kampaņas ietvaros, kuras mērķis esot iedzīvotāju dezinformācija. Informācijas karā Krievija esot izmantojusi pret Stokholmu nepatiesas ziņas, kas parādījušās zviedru medijos. Pēc tam tās esot izplatījusi Sputnik vietne un citi Krievijas publiskās diplomātijas un ārvalstu translācijas avoti.
Kā viens no spilgtākajiem "nepatieso" ziņu piemēriem minēta informācija par to, ka Zviedrija un NATO gatavojas nosūtīt ieročus "Islāma valstij", raksta izdevums. Dažas no šīm "nepatiesajām ziņām" it kā esot sniegušas oficiālas amatpersonas, kas pārliecinot auditoriju par to patiesīgumu. Neskatoties uz to, ka šādas ziņas satur lielu skaitu faktisku kļūdu, kas ļauj varas iestādēm pasludināt tās par nepatiesām, tās ārkārtīgi ātri izplatās sociālajos tīklos.
Guardian atzīmē, ka ziņojuma autoriem nav izdevies noskaidrot, kur un kā tapušas viltotās ziņas, taču uzsvēra, ka tās pilnībā atbilstot Krievijas statēģiskajiem mērķiem. Pie tam izmeklētāji apgalvo, ka Maskavas galvenais mērķis ir "ģeostratēģiskā status quo" saglabāšana, pateicoties NATO lomas minimizēšanai Baltijas reģionā.
Pēc Krievijas un Eirāzijas pētījumu centra (Zviedrija) zinātniskā līdzstrādnieka Mārtina Kraga domām, Krievija no 2014. gada aktīvi izmanto dažādus instrumentus ārpolitikas efektivitātes palielināšanai attiecībā pret rietumvalstīm, tādējādi apliecinot savus nodomus "iespaidot lēmumu pieņemšanu."
Bažas par Krievijas ietekmi informācijas sfērā nonākušas arī līdz Zviedrijas valdībai, jo "nepatiesās" ziņas iekļūst pat parlamenta diskusijās. Šonedēļ valsts premjerministrs Stefans Levēns uzsvēra, ka Krievija varot ietekmēt nākamās vēlēšanas valstī, kas notiks 2018. gadā, raksta Guardian.
