RĪGA, 12. janvāris — Sputnik, Marija Šeludjakova. ASV prezidenta bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžežinskis piedraudējis Krievijai ar jūras blokādi, ja tā iebrukšot Baltijas valstīs. Viņš aicināja Amerikas valdību "nepārprotami pavēstīt" Kremlim, ka ASV nebūs pasīvs novērotājs Eiropā, ja "Krievija uzbruks Baltijas valstīm."
"ASV ir jāapstiprina gatavība aizsargāt arī Centrālo un Rietumeiropu. Tām jābūt spējīgām reaģēt ar militāriem līdzekļiem, par spīti pasaules sabiedrības šaubām par to, vai Amerika nepieciešamības gadījumā spers izšķirošus soļus. Iespējams tas jādara it īpaši minēto šaubu dēļ," — raksta Bžežinskis materiālā, ko publicējis izdevums The Huffington Post.
"Tāpēc ir svarīgi, lai Amerika nepārprotami paziņotu Kremlim, ka neieņems pasīva vērotāja lomu Eiropā. ASV neplāno radīt nopietnus politiskos vai militāros atbildes draudus ar mērķi izolēt Krieviju, taču Kremlim ir jāsaprot: ja tas ievedīs karaspēku Latvijas galvaspilsētā vai uzbruks Tallinai, neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētai, Krievijas piekļuve Rietumiem cauri Baltijas jūrai tiks bloķēta. Rietumiem bloķējot Krievijai vitāli svarīgo Sanktpēterburgas ostu un Novorosijskas ostu Melnajā jūrā cauri Dardaneļu šaurumam, tiks nodarīts kaitējums gandrīz divām trešdaļām Krievijas jūras tirdzniecības," — viņš klāsta.
ASV prezidenta bijušais padomnieks, viens no ietekmīgākajiem ASV Ārlietu ministrijas veterāniem, ir labi pazīstams.
Savulaik viņš bija viens no galvenajiem Maskavas apturēšanas politikas apoloģētiem.
Taču tagad, kad vispasaules politikas realitāte ir mainījusies, arī viņš ir apžēlojies. Savā ziņojumā Bžežinskis pauž uzskatu, ka ideāls ģeopolitiskais risinājums būtu trīspusēja savienība vai asociācija ASV, Ķīnas un Krievijas starpā, iebilstot gan, ka Krievijas un Ķīnas savienība no ASV viedokļa ir bīstama.
"XX gs. pēdējā desmitgadē un XXI gs. sākumā mainījās pasaules spēka un varas konfigurācija. ASV un Krievija joprojām ir principiāli sāncenši, taču Ķīna, kuras rīcībā ir daudz pieticīgāks kodolieroču arsenāls, kļūst ar aizvien draudīgāku spēku Tālajos Austrumos," — viņš skaidroja.
Krievijas Valsts humanitārās universitātes ārvalstu reģionu un ārpolitikas katedras docents Sergejs Markedonovs nav manījis krasas izmaiņas amerikāņu eksperta izteikumos.
"Kad apspriež Krievijas "karadarbību" Ukrainā, parasti apelē pie psihiatriem, savukārt pašlaik "vispasaules politiskās ekspertīzes guru" klāsta acīmredzamu "prohanovščinu", taču daudzi nez kāpēc viņa teikto uztver nopietni," — paziņoja politologs.
"2011. gada februārī es pats sarunājos ar Zbigņevu. Saruna ilga aptuveni divas stundas, un noslēgumā viņš pajautāja: "Jūs esat militārpersona?" Un pēc tam viņš cīnījās ar mani kā ar FDD (Drošības dienests — red.) spiegu — tā viņš mani saskatīja," — atceras Markedonovs.
Viņš atceras, ka Bžežinska acis vienmēr ir aizmiglojis naids pret Krieviju, ko padomnieks nekad nav slēpis, — viņam raksturīga "PSKP CK līmeņa ideoloģiskā redzesloka šaurība." "Strādājot ASV, mani pārsteidza ekspertu intereses trūkums par detaļām, niansēm, empīrisko pieeju kopumā," — Markedonovs piebilda.
Ārpolitikas un aizsardzības politikas Padomes prezidija priekšsēdētājs, žurnāla "Rossija v globaļnoi poļitike" galvenais redaktors Fjodors Lukjanovs sarunā ar Sputnik uzsvēra, ka Bžežinska uzruna veltīta "nevis pretdarbībai, bet sadarbībai" un Bžežinskim, kurš, "kā labi zināms, nemīl Krieviju," tas ir būtisks progress.
"Patiesībā Zbigņevs Bžežinskis runā par to, ka situācija pasaulē ir tik sarežģīta, ka vispasaules problēmas iespējams risināt tikai ASV, Ķīnas un Krievijas koordinācijā. Tikai šīs trīs valstis sadarbībā spēj sasniegt progresu," — norādīja Lukjanovs.
Vārdus par jūras blokādi politologs nosauca par nodevu pagātnei — Bžežinskis ir pārliecināts, ka ASV ir jāstājas pretī, ja Krievija, no viņa viedokļa, turpinās īstenot agresīvu politiku, tostarp arī Baltijas valstīs. Taču tas nav ASV uzdevums, uzsvēra Lukjanovs. Kopumā šis izteikums neatbilst Bžežinska uzrunas garam, viņš secināja.
