Daudziem šis ceļojums, ņemot vērā formātu, attālumus, mazpazīstamus ceļabiedrus u.c. apstākļus, jau pašā saknē šķita avantūra. Nenoliegšu, ka man nācās sevi pārvarēt, lai pieņemtu lēmumu un piekristu braukt. Man sanāca.
Lai gan pareizie secinājumi ir izdarīti jau bez manis, ieskaitot mani gan Kremļa propagandistos, gan ultranacionālos rusofobos, tomēr atļaušos pats rezumēt Sibīrijas ceļojumu un "salikt punktus uz i". Liela daļa teiktā nebūs nekas palielam jauns un, iespējams, skanēs kā banalitātes, un tomēr…
1. Bailēm lielas acis.
Ir "jāpieceļās", jāiet un jādara. Daudziem šis ceļojums, ņemot vērā formātu, attālumus, mazpazīstamus ceļabiedrus u.c. apstākļus, jau pašā saknē šķita avantūra. Nenoliegšu, ka man nācās sevi pārvarēt, lai pieņemtu lēmumu un piekristu braukt. Man sanāca.
Rezultāts — 5600 fotogrāfijas, nenovērtējama pieredze un tik vien kā sastiepta potīte. Nevienā brīdī 21 dienas laikā es nejutu reālu apdraudējumu, kas varētu man likt nožēlot pieņemto lēmumu — braukt.
2. Neizdari kategoriskus spriedumus, nespried, nenosodi un nevērtē, kamēr neesi "bijis uz vietas", redzējis un pārliecinājies pats. Jau līdz ceļojumam kritiski centos vērtēt jebkuru pieejamo informāciju. Tagad to darīšu vēl kritiskāk. Kāds brīnums — "vidējais" Krievijas iedzīvotājs neko nav dzirdējis par "fašistu" gājienu Latvijā 16. martā, neko nav dzirdējis par krievvalodīgo "apspiešanu", vispār neko nav dzirdējis par "slikto" Eiropas sabojāto Latviju. Zin, labākajā gadījumā, Rīgu. Pateicoties "Dinamo". Zin Raimondu Paulu, bet ar Latviju to nesaista.
Viņš ne īpaši skumst par PSRS sabrukumu, viņu ne īpaši interesē ASV un Trapms. Viņš nodarbojas ar tādām "prozaiskām" lietām, kā darbs un ģimenes nodrošināšana.
3. Cilvēki, lietas un procesi nekad nav tikai "melni" vai tikai "balti".
Realitātē tie vienmēr ir kaut kur pa vidu. Pelēki, ja tā var teikt.
It visā. Pat vienā saliedētā grupā, kurā vajadzētu valdīt vienotai nostājai un pozīcijai, cilvēki ir tik dažādi, cik vien dažādi var būt. Kā sieviete, kuras dzīves mērķis ir uzstādīt pieminekli padomju režīma upuriem tieši pretī Federālā Drošības dienesta ēkai un nekur citur, vai kā bijušais aviācijas spēku virsnieks, kurš joprojām skumst pēc PSRS, kad "viss bija labāk". Šie cilvēki dzīvo un darbojas blakus un, ziniet, joprojām nav viens otru nogalinājuši.
4. Ja tu kaut ko dari, tad esi gatavs, ka tevi skaudīs. Kāds vienmēr būs "gudrāks" un "zinošāks" par tevi. Tevis teikto interpretēs visdažādākajos, pat visabsurdākajos veidos. Dari — un tu būsi vainīgs!!!
Tas tā — pagaidām. Ņemot vērā, ka esmu bremzēts, un ceļojuma iespaidi vēl "nosēžas". Turpinājums sekos. Varbūt.
