Šo partiju līderi oficiālos paziņojumos atklāti kritizē Angelu Merkeli un ierosina slēgt Eiropas Savienības robežas.
Labēji populistiskā "Alternatīva Vācijai" (AfD) raksta Twitter tīklā: "Terorakts Berlīnē nav atsevišķs gadījums un cieši saistīts ar Angelas Merkeles imigrācijas politiku." AfD līdere Frauke Petri pārmeta pārliecīgu politkorektumu arī Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai, ņemot vērā tās demagoģisko lozungu "Es esmu berlīnietis", kas aizlienēts no 1963. gadā teiktās Džona Kenedija runas Berlīnē.
Francijā "Nacionālās frontes" līdere Marina Lepēna aicināja Vašingtonu, Parīzi un Maskavu veidot aliansi cīņā ar fundamentālo islāmu. Īpašā uzrunā viņa pieprasīja pilnībā slēgt Eiropas robežas migrantiem.
Viņa pauda uzskatu, ka pēc teroraktiem Parīzē un Nicā "Berlīnes slaktiņš" vēlreiz norādījis, kas apdraud Eiropas civilizāciju.
Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas bijušais līderis Naidžels Faražs īsi norādīja: "Baismīgās ziņas no Berlīnes nav negaidītas. Šādi notikumi kļūs par Angelas Merkeles mantojumu."
Nīderlandes Brīvības partijas dibinātājs Gerts Vilders pārmeta Eiropas valstu līderiem nodevību: "Viņi mūs ienīst un pat necenšas aizsargāt." Pēc Vildera domām, "islāma imigrācija novedīs pie tautu aizvietošanas, tā pieliks punktu Eiropas kultūrai un brīvībām."
Jānoslēdz robežas, nav jāielaiž Eiropā islāmisti, kuri cīnās Sīrijā, turklāt jāpaplašina policijas pilnvaras, uzskata Vilders.
Austrijā bijušais prezidenta kandidāts, ultralabējās Austrijas brīvības partijas loceklis Norberts Hofers salīdzināja teroraktu Berlīnē ar kristiešu reliģisko vajāšanu: "Mums jāaizsargā mūsu kristīgā kultūra Eiropā." Šīs partijas līderis Haincs Kristiāns Štrāhe aicināja veidot kopēju fronti pret islāma radikāļiem un efektīvi aizsargāt ES robežas.
Skarba kritika skan arī no Bavārijas Kristīgi sociālās savienības — Angelas Merkeles partnera valdošajā koalīcijā — rindām. KSS ģenerālsekretārs Andreass Šoiers pieprasīja stingrāku politiku attiecībā pret bēgļiem un drošības jomā. Viņš pauda uzskatu, ka valstij ir jānodrošina spēks, turklāt drošība un imigrācija ir jāizvērtē vienotā plaknē. Tā rezultātā jāizvērtē visa Angelas Merkeles politika migrācijas un drošības jautājumos.
Novērotāji atzīmē, ka jaunu izaicinājumu priekšā Angelai Merkelei būs grūti saglabāt iepriekšējo kursu.
Liela neapmierinātība ar īstenoto neoliberālo politiku briest viņas pašas partijā. Nav izslēgts, ka Merkele būs spiesta ņemt vērā virkni prasību, ko izvirza labēji populistiskie un konservatīvie spēki, turklāt pašas Bundestāga vēlēšanas 2017. gadā viņai kļūs par ārkārtīgi nopietnu pārbaudījumu.
