RĪGA, 24. decembris — Sputnik. Portāls Inosmi citē Andrē Tartara (Andre Tartar) un Annas Adrianovas (Аnna Andrianova) rakstu, kas tika publicēts Bloomberg mājaslapā.
Pirms dažiem mēnešiem tas šķita neticami, taču šodien vairums ekonomistu uzskata, ka pret Krieviju vērsto ASV sankciju atcelšana ir gandrīz garantēta.
55% Bloomberg aptaujāto ekspertu uzskata, ka tuvāko 12 mēnešu laikā ASV sāks mīkstināt sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas 2014. gadā Ukrainas krīzes dēļ. Oktobrī šādu viedokli pauda tikai 10% aptaujāto. Saskaņā ar aptaujas vidējiem rezultātiem, bez sankciju spiediena 2017. gadā Krievijas ekonomikā iespējams pieaugums par 0,2 procentpunktiem no IKP un 2018. gadā — par 0,5 procentpunktiem.
Donalda Trampa negaidītā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās padara iespējamas milzīgas izmaiņas amerikāņu politikā, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība pagarinājusi sankcijas pret Krieviju vēl uz pusgadu. Pats Tramps gan neskaidro, kā tieši viņš grasās labot attiecības ar Krieviju, taču šomēnes viņa administrācijas vadītājs nav apstiprinājis, ka sankcijas paliks spēkā. Tikmēr ASV Finanšu ministrija vēl papildinājusi fizisko un juridisko personu sarakstu, pret ko attiecināti ierobežojošie pasākumi.
"Pagaidām par ātru ASV sankciju atcelšanu, ar kavējumu no Eiropas puses, šķiet, atliek tikai zīlēt. Taču vērojams kopējais virziens uz sankciju mīkstināšanas pusi vai mazāku to ievērošanas kontroli, kas varētu samazināt finansējuma izmaksas, — teica Reičela Zimba (Rachel Ziemba), 4 CAST-RGE tirgus attīstības nodaļas vadītāja Ņujorkā. — Mēs uzskatām, ka makro efekts būs ievērojamāks vidējā termiņa, nevis īstermiņa perspektīvā, jo tas nostiprinās procentu likmju samazināšanās tendenci. Ilgtermiņā tas dāvā lielāku izvēli investīcijām.
Tramps, kurš nosaucis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par labāku līderi nekā Baraks Obama, teicis, ka ir gatavs apsvērt iespēju atzīt Krimas atkalpievienošanos Krievijai un atcelt ierobežojumus. Tramps, ko tur aizdomās par iespējamo Krievijas iejaukšanos vēlēšanās ar mērķi izcīnīt viņa uzvaru, jau ir atklājis savus nodomus, iekļaujot valdībā cilvēkus, kas atbalsta tuvāku sadarbību ar Krieviju, piemēram, Maiklu Flinnu — kandidātu padomnieka amatam nacionālās drošības jautājumos un "Exxon Mobil" vadītāju Reksu Tilersonu — kandidātu valsts sekretāra amatam.
Augstas Krievijas amatpersonas un baņķieri ir pārliecināti par sankciju nenovēršamu atcelšanu. Andrejs Kostins, BTB valdes grupas vadītājs, saka, ka Trampa uzvara nozīmē sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu. Rubļu konti nevar pilnībā rēķināties ar lielu politikas izmaiņas varbūtību, uzskata Citigroup Inc., kas pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pēc Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās iespējama "ievērojama (ASV sankciju) mīkstināšana".
Augošā investoru uzticība jau ir novērota tirgos, kur rubļa kurss piedzīvo lielāko pieaugumu šajā gadā — tas atguvis jau 20% attiecībā pret dolāru. Maskavas biržas galvenais indekss 2016. gadā paaugstinājās par 27%.
Ekonomisti nav vienisprātis par to, kā sankciju atcelšana ietekmēs valūtu kursus. Trešdaļa aptaujāto uzskata, ka 2017. gadā pēc sankciju atcelšanas, rublis nokritis attiecībā pret dolāru. Savukārt 57% respondentu prognozējuši, ka rubļa kurss pieaugs vismaz par 1%, bet 33% sagaida pieaugumu vismaz par 5%, un 10% aptaujāto uzskata, ka pieaugums sastādīs 10%. Vēl 10% uzskata, ka sankciju atcelšana neietekmēs valūtas kursa svārstības.
Pēc Trampa inaugurācijas 20. janvārī, viņam būs tikai dažas nedēļas laika, lai pieņemtu lēmumu par sankcijām, ko var atsaukt, nepieprasot Kongresa atļauju. Ja gan lielākā daļa sankciju attiecas uz aizliegumu iebraukt ASV un to Krievijas pilsoņu īpašuma iesaldēšanu, kurus ASV uzskata par līdzdalīgiem un atbildīgiem par krīzi Ukrainā, tomēr vislielāko kaitējumu nodara sankcijas, kas ierobežo pieeju ārvalstu finanšu tirgiem tādām Krievijas kompānijām, kā "Rosņeftj" un "Sberbank".
Tramps var neatcelt finanšu ierobežojumus. Pēc Bloomberg aptaujāto ekonomistu domām, šāda scenārija varbūtība ir 43%.
Amerikāņu politikas izmaiņas rezultāti var pozitīvi ietekmēt Eiropas sankcijas pret Krieviju. Vairums ekonomistu uzskata, ka ES sekos ASV piemēram. 40% respondentu, kas piedalījās 16. —19. decembrī veiktajā aptaujā, noradījuši, ka ES sāks mīkstināt sankcijas 12 mēnešu laikā. Oktobrī tā domāja 33%.
"Ja ASV mīkstinās sankcijas, tad nebūs iespējams panākt vienotību Eiropas Savienībā saistībā ar ierobežojumu saglabāšanu to pašreizējā formā," — teica Čārlzs Movits (Charles Movit), IHS Markit ekonomists Vašingtonā.
