Rīga, 19. decembris — Sputnik. Ziemas saulgrieži, astronomiskā rudens beigas un ziemas sākums šogad būs trešdien, 21. decembrī, plkst.12.44, ziņo aģentūra LETA.
Saules spīdēšanas ilgums gada īsākajā dienā būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.
Astronomiskās ziemas pirmajā dienā, 21. decembrī, saule visagrāk — plkst.8.38 — lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, — plkst.9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Trešdien Rīgā saule lēks deviņos, rietēs plkst.15.44, tādējādi saules spīdēšanas ilgums būs vien 6 stundas un nepilnas 44 minūtes. Salīdzinājumam — gada garākā diena, 21. jūnijs, Rīgā bija 17 stundas un 52 minūtes gara.
Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu.
Saskaņā ar seno tautu tradīcijām ziemas saulgrieži ir ziemas vidus, nevis sākums. Ziemas saulgriežus senlatvieši dēvējuši gan par Ziemassvētkiem, gan par Bluķa vai Dvēseļu vakaru. Saskaņā ar ticējumiem vietām Latvijā Bluķa vakari atzīmēti laikā no Mārtiņiem līdz Sveču dienai, tomēr galvenokārt periodā no ziemas saulgriežiem līdz Jaungadam vai Zvaigznes dienai.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts — īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par vienu divām minūtēm vēlāks, pirmo astronomiskās ziemas dienu garums pieaugs uz vēlāka saulrieta rēķina. Astronomiskais pavasaris sāksies 2017. gada 20. martā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.
