RĪGA, 16. decembris — Sputnik. Cilvēktiesību jomā Latvijā ir zināms progress, bet vēl ir daudz darāmā, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, vēsta aģentūra LETA.
Nils Muižnieks norādījis, ka vairākas cilvēktiesību problēmas Latvijas sabiedrība neapzinās, piemēram, cilvēki ar īpašām vajadzībām bieži tiek nošķirti sociālās aprūpes iestādēs, jo līdzcilvēki domā, ka šiem cilvēkiem tā ir labāk, jo tur viņus aprūpē, bet patiesībā viņu interesēs būtu dzīvot sabiedrībā.
EP cilvēktiesību komisārs nesen publiskoja rekomendācijas Latvijai, kurās uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu cilvēktiesību standartu ieviešanā, taču atbildīgajām valsts amatpersonām joprojām jāpieliek lielas pūles, lai novērstu vairākus nozīmīgus trūkumus.
Muižnieks pēc septembra sākumā notikušās viesošanās Latvijā ziņojumā norādījis, ka Latvijai jānovērš trūkumi, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, kā arī sieviešu un bērnu cilvēktiesībām. Tāpat cilvēktiesību komisārs aicina turpināt aktīvu darbu pie lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) cilvēktiesību ievērošanas.
Ziņojumā komisārs neslēpj bažas par dažādām problēmām, ar kurām saskaras Latvija, tostarp par to, ka sievietes joprojām saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Tāpat Muižniekam raizes rada salīdzinoši mazā sieviešu iesaiste politikā, īpaši parlamentā, kam ilgtermiņā būs negatīva ietekme, tostarp dažādu lēmumu pieņemšanā.
Cilvēktiesību komisāra ieskatā atbildīgajām Latvijas amatpersonām nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa stratēģijas, lai izskaustu ģimenēs un pret sievietēm vērsto vardarbību. Muižnieks arī mudina ratificēt konvenciju, kas cīnās ar šīm problēmām, kā arī aicina Latviju palielināt palīdzības apjomu tiem cilvēkiem, kuri cietuši no vardarbības.
Savā ziņojumā un rekomendācijās Muižnieks pieminējis arī savas vizītes laikā Rīgā pausto, ka Latvijā joprojām bērniem ir iespēja dzimt un uzaugt par nepilsoni, līdz ar to valstij vajadzētu iejaukties un nepieļaut šādas nepilsonības turpināšanu. Viņa ieskatā pareizākais solis būtu automātiska pilsonības piešķiršana tiem jaundzimušajiem, kuri dzimuši nepilsoņu ģimenēs.
Vienlaikus Muižnieka ieskatā nepieciešama iekļaujošāka izglītības sistēmas izveide, kas nodrošinātu bērniem ar invaliditāti apmeklēt savām dzīvesvietām tuvākās skolas.
