RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Gotlandes salas (Zviedrija) varas iestādes vēlas noraidīt kompānijas Nord Stream 2 AG lūgumu iznomāt ostu Slitē gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem no Krievijas uz Vāciju pa Baltijas jūras dibenu, informē RIA Novosti.
"Mēs atteiksimies iznomāt ostu kompānijai Nord Stream 2", — pavēstīja komitejas priekšsēdētājs Tomijs Gardells. Balsojums šajā jautājumā notiks komitejā 15. decembrī.
Arī Karlshamnas pilsētas varas iestādes nesteidz parakstīt līgumu par savas ostas iznomāšanu Nord Stream 2.
"Mēs apturēsim procesu un iesaldēsim vienošanos, lai apspriestu jautājumu vēlreiz pēc jaunās informācijas," – Zviedrijas televīzijas kanālam SVT paziņoja pilsētas administrācijas vadītājs Pērs Ula Matsons.
"Par" un "pret"
13. decembrī notika Gotlandes salas un Karlshamnas pilsētas pašvaldības pārstāvju tikšanās ar Zviedrijas ārlietu ministri Margotu Valstrēmu un aizsardzības ministru Peteru Hultkvistu.
Pēc tikšanās Hultkvists paudis viedokli par to, ka ostu izmantošana negatīvi ietekmē Zviedrijas militāri politiskās intereses, par ko viņš informējis vietējās varas iestādes.
"Valdība nevar ietekmēt lēmumus, kas ir vietējās pašvaldības ziņā. Tikai vietējās varas iestādes lemj, vai iznomāt savas ostas," – paskaidrojusi Valstrēma. Viņa piebilda, ka šī iemesla dēļ tikšanās bijusi informatīva un valdība tās ietvaros paziņojusi savu vērtējumu un plānus sakarā ar gāzes vada celtniecību. Valstrēma norādīja, ka kopējais vērtējums liecina: projektu "Ziemeļu straume 2" ir grūti apturēt.
Gāzes vada celtniekiem būs nepieciešamas četras ostas Gotlandes salā un Karlshamnas pilsētā Zviedrijas dienvidos. Iepriekš vietējās varas iestādes projektu vērtēja pozitīvi, jo tas dāvās iespēju radīt darba vietas un paplašinās līdzekļu pieplūdumu vietējā kasē.
Galīgais lēmums tiks pieņemts ne ātrāk kā 2017. gada februārī.
Politika vai ekonomika
"Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" īstenošanas rezultātā Ukraina pilnībā zaudēs gāzes tranzītu un pieckārt samazinās Ukrainas gāzes transporta sistēmas vērtību, 2016. gada decembrī informēja kompānijas "Naftogaz Ukraini" vadītājs Andrejs Koboļevs.
2016. gada martā Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Polijas, Slovākijas, Rumānijas premjerministri un Lietuvas prezidente protestēja pret "Ziemeļu straumes 2" īstenošanu. Pēc viņu domām, projekts nes ģeopolitiskās destabilizācijas risku. Pie tam Vācija, līdz kurai gāzes vads tiek būvēts, nepārprotami norāda, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts – šo viedokli jūnijā pauda Vācijas kanclere Angela Merkele.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vadu izbūvi, kuru kopējā jauda sastādītu 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Plānota gāzes vadu izbūve no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Jaunu gāzes vadu paredzēts būvēt līdzās "Ziemeļu straumei".
Zviedrijas kontinentālajā šelfā gāzes vads stiepsies aptuveni piecsimt kilometru garumā. Zviedrijas valdība saņēma kompānijas Nord Stream 2 AG pieteikumu septembrī. Kompānija cer, ka atļauja tiks izsniegta ne vairāk kā trīs gadu laikā.
