Seismologs: seismiskā aktivitāte Baltijas reģionā ir maza, tomēr zemestrīces iespējamas

© Getty ImagesSeismologs: seismiskā aktivitāte Baltijas reģionā ir maza, tomēr zemestrīces iespējamas
Seismologs: seismiskā aktivitāte Baltijas reģionā ir maza, tomēr zemestrīces iespējamas - Sputnik Latvija
Baltijas reģionā ir sarežģīti identificēt seismoloģiskās aktivitātes, jo ir grūti identificēt seismoloģiskos notikumus, proti, iespējamību atšķirt tektonisko zemestrīci no tehnogēnas izcelsmes seismiskā notikuma, piemēram, rūpnieciska sprādziena.

RĪGA, 11. decembris — Sputnik. Lai gan varētu šķist, ka Baltijas reģions seismisko aktivitāšu ziņā ir ļoti mierīgs, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces, paskaidrojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins, vēsta aģentūra LETA.

Пострадавшая от землетрясение стена замка в городе Кумамото в Японии - Sputnik Latvija
Spēcīga zemestrīce Japānā atsauc atmiņā 2011. gada traģēdiju

Baltijas reģionā ir seismiski mierīgi apstākļi, taču Ņikuļins atgādinājis par pēdējos 40 gados notikušajām spēcīgākajām zemestrīcēm, dažas no tām bijušas samērā nesen.

Igaunijā, Osmusāres salā, 1976.gada 25.oktobrī reģistrēta 4,7 magnitūdu spēcīga zemestrīce, bet tās epicentrā magnitūdu skaits bija sešas balles. Pēc šīs zemestrīces tika reģistrētas vēl trīs vājākas zemestrīces jeb pēcgrūdieni.

2004.gada 21.septembrī Kaļiņingradas apgabalā, Krievijā, notika divas spēcīgas zemestrīces ar magnitūdām 5 un 5,2 balles. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza 6-6,5 balles. Kaļiņingradas zemestrīču rezultātā tika bojātas aptuveni 2100 ēkas, ieskaitot skolas un bērnudārzus, 20 cilvēki tika nopietni ievainoti un viens cilvēks gāja bojā. Šīs zemestrīces spēku varēja just arī Latvijā — satricinājumu intensitāte sasniedza 5 balles un to varēja just Nīgrandes pagastā un Saldū.

Arī Rīgā un Rīgas rajonā 2010.gada 22.novembrī iedzīvotāji sajuta satricinājumu. Pēc anketu saņemšanas no aculieciniekiem un datu analīzes konstatēts, ka tektonisks grūdiens saistīts ar lūzuma zonu starp Olaines-Inčukalna un Berģu tektoniskajiem lūzumiem. Ņemot vērā, ka Slīteres seismoloģisko novērojumu stacija atradās 140 km no seismiskā notikuma epicentra, šo grūdienu atšķirt no seismiskā trokšņa un identificēt tektonisku zemestrīci nebija iespējams.

Atlikusi puse pilsētas: Akumoli pilsētiņa pēc zemestrīces. Drona uzņēmumi - Sputnik Latvija
Video
Atlikusi puse pilsētas: Akumoli pilsētiņa pēc zemestrīces. Drona uzņēmumi

Latvijā patlaban darbojas viena seismoloģsko stacija Dundagas novadā. Salīdzinājumam — Igaunijā ir trīs stacionāras seismoloģisko novērojumu stacijas, kā arī tiek izmantotas sešas portatīvās seismoloģisko novērojumu stacijas, lai veiktu seismiskās aktivitātes pētījumu vāju zemestrīču gadījumos. Savukārt Lietuvā darbojas divas starptautiskajā tīklā iekļautas seismoloģisko stacijas un ir izveidots četru staciju lokāls ap Ignalinas atomelektrostaciju.

Seissmologs gan norāda, ka Baltijas reģionā ir sarežģīti identificēt seismoloģiskās aktivitātes, jo ir grūti identificēt seismoloģiskos notikumus, proti, iespējamību atšķirt tektonisko zemestrīci no tehnogēnas izcelsmes seismiskā notikuma, piemēram, rūpnieciska sprādziena. Šīs situācijas iemesls ir mazs seismoloģisko novērojumu tīkla blīvums un informācijas trūkums par sprādzieniem derīgo izrakteņu ieguves vietās un Baltijas jūras akvatorijā.

Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka Latvijas un Baltijas teritorijā Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала