RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Ārvalstu koncerni no jauna investē līdzekļus Krievijā, neskatoties ne uz sankcijām, ne patērētāju pieprasījuma krišanos valstī. Kāpēc Kremlis izcīna uzvaras biznesā? Jautājumu mēģina noskaidrot vācu izdevuma Frankfurter Allgemeime Zeitung komentētājs Benjamins Tribe.
Investīcijas par spīti
No pirmā acu uzmetiena lietišķā klimata atdzīvošanās pārsteidz, raksta autors. Īpašu izbrīnu rada fakts, ka Krievijas teritoriju attīstībā investē nevis krievu, bet ārvalstu kompānijas.
Piemēram, Pfizer ceļ jaunu farmaceitisko līdzekļu fabriku, Mars investē košļājamo gumiju un dzīvnieku barības ražotnēs, Leroy Merlin plāno divkārt palielināt savu filiāļu skaitu tuvāko piecu gadu laikā.
Šī tendence vērojama arī vācu uzņēmumu vidū: Volkswagen paplašina rūpnīcu, Henkel — šampūnu ražotni, OBO atvērīs elektroiekārtu rūpnīcu.
Pie tam ar uzņēmējdarbību Krievijā saistītie riski tikai palielinās, jo "neviens neuzskata, ka šeit drīz sāksies aktīva izaugsme vai reformas". Taču rietumu kompānijas vēl joprojām izvēlas investīcijas Krievijas ekonomikā. Kas par lietu, — vaicā autors.
Krievijā galvenais ir potenciāls
"Globālā biznesa aprēķins ir vienkāršs. Tādi giganti kā Mars, Henkel, Volkswagen vai Daimler pastāvēs arī pēc desmit gadiem. Arī Krievija Pēc desmit gadiem būs kopā ar mums. Valstij ir tas, uz kā balstās uzņēmumu vadības demonstratīvais optimisms — tās potenciāls," — teikts rakstā.
No ražotāju viedokļa, tirgus ar 143 miljoniem patērētāju un vēl 140 miljoniem — NVS valstīs ir tā vērts, lai tajā ieguldītu līdzekļus.
Pie tam rietumvalstu kompānijas nebiedē sankcijas, jo Krievija tām jau ir pielāgojusies. "Ar status quo firmas var strādāt, taču pārliecības trūkuma apstākļos — ne," — uzsver Tribe.
Biznesa uzdevums — riskēt
Krievijas Centrālās Bankas rīcībā esošie dati liecina, ka 2013. gadā investīciju tiešais pieplūdums Krievijā sastādīja aptuveni 64 miljardus eiro neto. Gadu iepriekš, kad valsts IKP saruka par 3,7%, šis rādītājs sastādīja apmēram 7,7 miljardus eiro. Pie tam vācu kompānijas vienmēr ieņēmušas līdera pozīcijas.
"(Vācijas — red.) Federālā banka norāda, ka šogad tiešo investīciju apjoms Krievijā jau pārsniedzis 2 miljardus eiro, gandrīz uz pusi vairāk nekā pirms gada. Trīs ceturtdaļas no šīs summas ir reinvestētā peļņa," — norāda izdevums.
Šie dati liek izdarīt vienu secinājumu, uzskata autors — pat recesijas laikos ārvalstnieki Krievijā var nopelnīt.
Taču Tribe apgalvo, ka tā neesot "Kremļa uzvara visās frontēs". Vācu kompānijas norāda uz vairākām problēmām: korupcija, kvalificētu kadru trūkums, augošais protekcionisms un ar birokrātiju saistītie izdevumi. Tomēr "biznesa uzdevums ir riskēt," atgādina raksta autors.
Materiāls pilnā apjomā publicēts vietnē "InoSMI" >>
