RĪGA, 9. decembris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Krievijas parlamentu pēdējo reizi tikās ar pašreizējo Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu.
Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Krievijas parlamentu veido 24 dalībnieki. Mazākajā grupā Saeimā – sadarbībai ar Etiopijas parlamentu – strādā četri cilvēki. Lielākajā – gluži negaidot, tā izveidojusies sadarbībai ar Uzbekistānu – ir 55 deputāti. No 24 deputātiem lielākā daļa – 21 cilvēks – ir partijas "Saskaņa" locekļi, vēl divi zaļiem un viens bezpartejiskais – Artuss Kaimiņš. Kopējā diskusiju atmosfēra ir visai labvēlīga.
Tiekoties ar deputātiem, Vešņakovs pastāstīja, ko viņam izdevies sasniegt pirmo piecu darba gadu laikā un kā viss iziris sankciju režīma dēļ. Tikšanās dalībnieki apsprieda starpparlamentu attiecību sakārtošanu pašreizējās Saeimas un nesen ievēlētās Krievijas Valsts domes starpā.
Valsts domē pašlaik veidojas grupa sadarbībai ar Saeimu. Tās izveidē piedalās "Vienotās Krievijas" pārstāvis deputāts Georgijs Karlovs, kurš ievēlēts, pateicoties arī Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu balsīm. Grupas sastāvs tiks apstiprināts janvārī. Aleksandrs Vešņakovs apliecināja deputātiem, ka no savas puses centīsies sekmēt sadarbību parlamentu starpā.
"Aleksandrs Albertovičs ir ļoti darbīgs diplomāts, – Sputnik pastāstīja Sergejs Mirskis, deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu priekšsēdētājs. – Pirmajā darba periodā viņam izdevās četrkārt palielināt preču apgrozījumu starp Latviju un Krieviju, otrajā periodā – mazināt sankciju kara triecienus."
Deputāts uzsvēra, ka sankcijas kaitē divpusējām attiecībām: to rezultātā cieš gan ekonomikas, gan kultūras saiknes.
Savukārt Vešņakovs intervijā Sputnik atzīmēja, ka viņam kļūst skumji, noskatoties, kā sankciju dēļ zūd tas, kas veidojies valstu starpā.
"Sankcijas ir abpusēji ass ierocis: tas iedur Krievijai, taču iegriež arī Latvijai," – atgādināja diplomāts.
Viņš uzsvēra: jo ilgāk darbosies sankciju režīms, jo lielāks ir risks zaudēt veselus valstu sadarbības novirzienus, kā arī pauda bažas par to, ka nākotnē zaudēto, iespējams, neizdosies atjaunot.
Kā piemēru vēstnieks minēja situāciju, kāda izveidojusies ap Krievijas gāzes vadu.
"90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā cauri Latvijai varēja iet gāzes vads uz Eiropu. Tas ved arī pašlaik, taču apkārt Latvijai – tas atrodas jūras dibenā. Ja Latvija toreiz būtu izvērtējusi stratēģisko perspektīvu, tā varētu izmantot unikālos Dobeles pakalnus, lai radītu Inčukalna gāzes glabātuvei līdzīgu glabātuvi."
Vešņakovs atgādināja, ka šāds termināls, ja tā tilpums būtu nevis 5, bet gan 50 miljardi kubikmetru, ik gadus ienestu Latvijai 300–400 miljonus eiro.
"Taču Latvija negāja pretī Krievijai. Kas notiek tagad? Krievija gatavojās pārdot gāzi un pārdod arī. Tikai apkārt Latvijai," — piebilda Vešņakovs.
Vēstnieks ir pārliecināts par to, ka nākotne pieder sadarbībai nevis konfrontācijai.
"Mēs esam pierādījuši, ka iespējams daudz ko sasniegt, ja izmantot pragmatismu, savstarpēju cieņu un labas kaimiņu attiecības. 2007. gadā preču apgrozījums ar Latviju sastādīja 3,5 miljardus eiro, 2013. gadā – jau 13 miljardus. Tas ir izdevīgi abām valstīm," – atgādināja Vešņakovs.
2015. gadā, sankciju kara virsotnēs, preču apgrozījums kritās par 45%, pēc gada – vēl par 40%.
"Šodien mēs gandrīz esam noripojuši līdz 2008. gada līmenim un diemžēl varam pasliktināt attiecības vēl tālāk," – konstatēja sūtnis.
Noslēgumā Vešņakovs pauda cerību, ka pragmatiska pieeja un savstarpēja cieņa starpvalstu attiecībās gūs pārsvaru un sakari Krievijas un Latvijas starpā paplašināsies.
